June 20th, 2009

• 102. lappuse
• 6/20/09 02:31 pm
• 11 minūtes, 2746 baiti.
  
  * * *
  
  barības sulu, bet vienkārši tikai pieturu. Šie augi eksistē paši ar sevi, vienīgi ūdens tos tur un baro. Lielākai daļai no tiem lapu vietā ir visdīvaināk veidotas nelielas plāksnītes dažādās, tomēr pa lielākai daļai jauktās krāsās; tur bij samanāma sārtā, karmina, zaļā, olivu, sarkanējā un brūnā krāsa. Dzīvā veidā es te ieraudzīju jau «Nautila» herbarijos redzētās, vēdeklim līdzīgās podiasas, kuras šķita gaidām lēna vēja pūsmu, šarlaksarkanās ceramijas, laminarijas ar ēšanai noderīgiem jauniem asniem, lokanās cīpslveidīgās nereocistejas, kas izplaukst piecpadsmit metru augstumā, acetobulas ar resnām virsotnēm un neskaitāmus citus jūras augus bez ziediem. «Dīvaina ačgārna pasaule,» kāds asprātīgs dabas zinātnieks reiz bij teicis, «kur zied dzīvnieki, nevis augi.»
  Starp kokveidīgiem augiem mūsu mēreno joslu koku lielumā un to miklajā ēnā biezoja īsti dzīvu puķu krūmāji: zoofitu strēles, kurām pa virsu plauka svītrainās meandrinas ar līkumainām rievām, zeltenīgas kariofilijas ar caurspīdīgiem taustekļiem un it kā velēnām klātie zoanteru puduri; lai iluzija būtu jo pilnīgāka, zivtiņas-mušas laidelējās no zara uz zaru, līdzīgi mazajiem kolibrijiem, bet dzeltenas lepisakantas ar asu zobu pilnu muti un tikpat asām zvīņām, tāpat kā daktilopteras un monocentras, bariem vien gluži kā slokas cēlās augšup, mūsu kāju iztraucētas.
  Ap pulksten vieniem kapteinis Nemo deva zīmi apstāties. Es no savas puses paklausīju labrāt, un mēs izlaidāmies guļus zem kāda alariju pudura, kuru garie smalkie stumbri kā bultas tiecās augšup.
  Šis atpūtas brīdis man likās brīnum jauks. Tikai sarunas baudas mums te vēl trūka. Nebij iespējams ne vaicāt, ne atbildēt. Es tikai piesliecu savu lielo galvu Konsela galvai. Redzēju brašā puiša acis jūsmīgi spulgojam, un par apmierinājuma zīmi viņš savā ķiverē vissmieklīgākā veidā grozīja galvu.
  Man bij brīnums, ka pēc četru stundu gājiena nesajutu ne mazākās ēstgribas. Es nevaru pateikt, no kurienes vēderam radās tāds apmierinājums. Bet toties kā visiem ūdenslīdējiem miegs neatturami mācās virsū. Drīz vien acis man aizvērās aiz biezajiem stikliem, es ļāvos nepārvaramam miegam, ko tikai gājiens līdz šim bij varējis atvairīt. Kapteinis Nemo un viņa spēcīgais pavadonis, šajā šķidrajā kristalā izstiepušies, rādīja mums labu piemēru.
  Nezinu, cik ilgi tā bijām nogulējuši, bet, kad es pamodos, likās, ka saule jau slīgst uz apvāršņa pusi. Arī kapteinis Nemo bij uzcēlies; es tikko sāku staipīt locekļus, kad kāda negaidīta parādība mani piepeši uztrauca kājās.
  
  102
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment

• 103. lappuse
• 6/20/09 04:52 pm
• Drukāšanas statistika: 13 minūtes, 2677 baiti.
  
  * * *
  
  Pāris soļu atstatu milzīgs jūras zirneklis, ap metru augsts, skatījās manī savām šķībajām acīm, gatavs mesties man virsū. Lai arī ūdenslīdēja apgērbs mani pietiekoši sargāja pret šā zvēra kodumiem, es tomēr izbailēs notrīsēju. Šajā acumirklī pamodās arī Konsels un «Nautila> matrozis. Kapteinis Nemo parādīja savam pavadonim uz riebīgo rāpuli, matrozis viņu nogalināja ar vienu šautenes laides sitienu, un es redzēju, ka nezvēra kājas noraustījās šausmīgās konvulsijās.
  Šis atgadījums ierosināja man domu, ka šajos krēslajos biezokņos var mājot arī vēl bīstamāki kustoņi, no kuru uzbrukuma pat ūdenslīdēja apgērbs mani nespētu pasargāt. Līdz šim es to nebiju iedomājis, bet nu apņēmos uzmanīties. Man likās, ka šī atpūta nozīmē mūsu gājiena beigas, bet biju vīlies. Kapteinis Nemo negriezās vis atpakaļ uz «Nautilu», bet turpināja vien tālāk savu pārdrošo ekskursiju.
  Jūras dibens arvien vairāk un stāvāk sliecās lejup, arvien dziļākā dzelmē. Varēja būt ap trijiem, kad mēs sasniedzām kādu platu ieleju spraugā starp divām augstām, stāvām klinšu sienām, kas atradās simts piecdesmit metru dziļi. Tātad, pateicoties lieliskajiem aparatiem, mēs par deviņdesmit metriem bijām pārsnieguši to robežu, kuru daba līdz šim šķita novilkusi cilvēka zemūdens ekskursijām.
  Es saku simts piecdesmit metru, lai gan man nebij nekāda instrumenta, ar ko šeit izmērīt dziļumu. Bet es zināju, ka pat jūrās ar visdzidrāko ūdeni saules stari nespēj iespiesties dziļāk. Te nu mūs sāka apņemt melna tumsa. Desmit soļu atstatumā neviens priekšmets vairs nebij saskatāms. Es virzījos uz priekšu taustīdamies, bet tad piepeši atspīda spilgta un diezgan spēcīga gaisma. Kapteinis Nemo bij laidis darbā savu elektrisko aparatu. Viņa pavadonis tūliņ sekoja kunga paraugam, es ar Konselu atkal viņiem abiem. Pagriežot skrūvīti, stikla vītenes caurule aizkvēlojās, un jūra, mūsu četru lukturu apgaismota, bij pārredzama divdesmit piecus metrus visapkārt.
  Kapteinis Nemo devās tālāk un tālāk meža melnajā biezoknī, kur krūmāji kļuva arvien retāki. Es ievēroju, ka augu apvidus izbeidzās drīzāk nekā dzīvnieku. Ūdens augi virs nebij manāmi neauglīgajā zemē, bet neskaitāmi dzīvnieciņi, zoofiti, posmkāji, moluski un zivis bariem ņudzēja mums apkārt.
  Ejot man ienāca prātā, ka mūsu Rumkorfa aparati katrā ziņā pievilinās dažus šo drūmo dziļumu iemītniekus. Bet, ja arī viņi tuvojās, tomēr medniekam par lielu nožēlošanu palika pienācīgā attālumā. Vairāk reižu es re-
  
  103
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment

• 104., 105., 106. lappuse
• 6/20/09 06:55 pm
• Drukāšanas statisktika: 40 minūtes, 7580 baiti.
  
  * * *
  
  dzēju kapteini Nemo apstājamies un ceļam šauteni pie vaiga; bet pāra acumirkļu vērojis, viņš to atkal nolaida un turpināja gājienu.
  Pēdīgi ap četriem šis brīnisķīgais gājiens izbeidzās. Mūsu priekšā pacēlās stāva klinšu siena, milzīgu granitbluķu krava ar tumšām alām, kurām tomēr nebij iespējams piekļūt.
  Tā bij Krespo salas pakāje. Tā bij zeme.
  Kapteinis Nemo piepeši apstājās. Ar žestu viņš apstādināja arī mūs, lai gan man būtu paticis uzrāpties pa šo mūri. Te nobeidzās kapteiņa Nemo valstība. Robežai pāri viņš negribēja iet. Aiz tās sākās tā zemeslodes daļa, ko viņš vairs negribēja skart ar savu kāju.
  Sākās gājiens atpakaļ. Kapteinis Nemo bij novietojies sava mazā pulciņa priekgalā un vadīja mūs nešaubīdamies. Man gan likās, ka mēs nebūt neejam pa to pašu ceļu atpakaļ uz «Nautilu». šis jaunais ceļš, ļoti stāvs un grūts, manāmi tuvināja mūs jūras līmenim. Tomēr šīs atgriešanās augstākajos ūdens slāņos nebij tik spēja, ka gaisa spiediens samazinātos pārlieku strauji un radītu mūsu organismā tās bīstamās pārmaiņas, kuras parasti apdraud ūdenslīdējus. Drīz vien atkal atsvīda un pieauga dienas gaisma, saule bij viešama tuvu apvārsnim, tās staru prizma no jauna ar spektra gredzenu apvieda dažādus priekšmetus.
  Desmit metru dziļumā mēs bridām pa ūdeni, kurā ņudzēja mazas zivtiņas, ko te bij neskaitāmas sugas, vairāk kā putnu gaisā, — arī žiglākas viņas bij. Tikai neviens šāviena cienīgs jūras medījums mums nebij vēl rādījies.
  Šajā acumirklī es pamanīju, ka kapteiņa roka paceļas un viņš acīm vēro kādu kustošu priekšmetu krūmājā. Atskanēja šaviens, pēc tā es dzirdēju paklusu svilpienu; kāds kustonis, kā zibens ķerts, pakrita dažus soļus atstatu.
  Tas bij lielisks jūras ūdrs, vienīgais jūras četrkājis. Šādam pusotra metra garam kustonim bij ārkārtīgi liela vērtība. Viņa augšdaļā tumšbrūnā, lejāk sudrabotā āda krievu un ķīniešu tirgos tiek ar zeltu atsvērta. Pēc spalvas smalkuma un spīduma spriežot, dzīvnieks bij mazākais divi tūkstoši franku vērts. Es ar interesi aplūkoju šo reto zīdītāja kustoni ar apaļu galvu, īsām ausīm, apaļām acīm, kaķim līdzīgām baltām ūsām, stipri attīstītu plēvi starp ķetnām un kuplu asti. Šī zvejnieku vajātā vērtīgā gaļas ēdāja kustoņu suga sastopama arvien retāk un tagad galvenā kārtā slēpjas Klusā okeana ziemeļu daļā un, bez šaubām, drīzā laikā iznīks pavisam.
  
  104
  
  Kapteiņa Nemo pavadonis paņēma medījumu, pārmeta pār plecu, un mēs no jauna devāmies atceļā.
  Veselu stundas gājienu vienīgi līdzens smilkšu klajs bij mums zem kājām. Reizēm tas pacēlās tik augstu, ka mums tikai divi metri dziļš ūdens bij pār galvām. Es redzēju mūsu atēnas asi atspoguļotas, virs mums virzījās tādu pašu gājēju grupa, tā kustējās un žestikulēja tāpat kā mēs un arī citādi bij mums gluži līdzīga, starpība tikai tā, ka tā gāja ar galvu lejup un kājām gaisā.
  Un vēl viena interesanta parādība. Pār mums slīdēja it kā biezi, ātri uznākoši un tikpat ātri zūdoši mākoņi. Bet pārdomājis es nācu pie secinājuma, ka tie nav nekādi mākoņi, bet gan pāri slīdoši dažāda lieluma viļņu vāli; es pat saskatīju to putās sakultās muguras plīstam un virmojam ūdens mutulī. Pat ātri pāri skrejošu putnu ēnas es varēju saskatīt ūdens līmenī virs mūsu galvām.
  Sakarā ar to es pieredzēju laikam to vislabāko šāvienu, kāds jebkad licis nodrebēt kaisla mednieka rokai. Kāds liels putns plaši izplestiem spārniem laidelēdamies tuvojās mums. Kapteiņa Nemo pavadonis pielika šauteni pie vaiga un izšāva, kad putns bij tikai pāra metrus virs ūdens. Trāpīts spārnainis acumirklī nokrita un ar kritiena sparu ienira ūdenī tik dziļi, ka veiklais šāvējs varēja to satvert. Tas bij albatross, šo jūras putnu visskaistākās pasugas.
  Mūsu gājienu šis gadījums tikai uz acumirkli aizkavēja. Divu stundu laikā mēs gājām pa smilkšu klajumiem un jūras zāļu klāņiem, kuras caurbrist nācās visai grūti. Atklāti sakot, es vairs nejaudāju, kad piepeši ieraudzīju kādu pusjūdzi attālu nespodru spīdumu ūdens melnumā. Tas bij «Nautila» prožektors. Vēl pirms divdesmit minutēm mēs būsim uz kuģa, un tur es atkal varēšu brīvi atelpot, jo manīju, ka manā rezervuarā skābekļa atlicis visai maz. Bet es nebiju paredzējis kādu sastapšanos, kas mazliet aizkavēja mūsu atgriešanos mājās.
  Es biju palicis soļu divdesmit citiem iepakaļ, kad ieraudzīju kapteini Nemo spēji atgriežamies pret mani. Viņa spēcīgā roka nospieda mani zemē, kamēr tā pavadonis to pašu darīja ar Konselu. Pirmajā acumirklī nevarēju apjaust, ko tas nozīmē, bet apmierinājos, redzēdams, ka kapteinis nogulstas man līdzās un paliek nekustēdamies.
  Es biju izstiepies zemē zem kāda zāļaugu pudura; bet tad, galvu pacēlis, piepeši ieraudzīju kaut kādas smagas masas ar troksni un fosforisku spīdumu skrejam mums pāri.
  
  105
  
  Asinis man sastinga dzīslās! Es saskatīju, ka tās ir briesmīgās haizivis, kuras mūs apdraudēja. Tas bij visbīstamāko cilvēkrijēju haizivju sugu pāris ar milzīgām astēm, nespodrām, stiklainām acīm un purna caurumiem, pa kuriem plūda fosforiska gaisma. Milzīgas uguns mušas, kuras spēja samalt cilvēku savos dzelzs žokļos! Es nezinu, vai Konsels patlaban atkal ņēmās klasificēt tās attiecīgā rubrikā, bet es gan redzēju tikai viņu sudrabotos vēderus un šausmīgās, atplestās, zobu pilnās rīkles; es aplūkoju visu to vairāk kā apdraudēts upuris, nevis kā dabas zinātnieks.
  Par laimi šie rijīgie nezvēri ļoti vāji redz. Haizivis pārslīda pāri, mazliet aizskardamas mūs ar savām brūnganajām spurām, un tā mēs kā par brīnumu izglābāmies no daudz lielākām briesmām nekā sastapšanās ar tīģeri kaut kur sauszemes mežos.
  Elektrisko uguņu svītras vadīti, mēs pēc pusstundas aizsniedzām «Nautilu». Ārsienas durvis bij tāpat vaļā, kapteinis Nemo noslēdza tās, līdzko mēs bijām iegājuši mazajā telpā. Tad viņš piespieda kādu atsperi. Un tūliņ es dzirdēju, ka sūkņi kuģa iekšienē sāk strādāt, manīju, ka ūdens ap mani noplok, un pēc īsa brīža telpa jau bij pilnīgi tukša. Atvērās otrās durvis, un mēs iegājām ģerbistabā.
  Tur mums ar pūlēm novilka skafandara apģērbus; es, pavisam nomocījies, ar nogurumu un miegu cīnīdamies, iegāju savā istabā, bezgala sajūsmināts par visu, kas piedzīvots šajā brīnišķīgajā gājienā pa jūras dibenu.
  
  XVII
  ČETRI TŪKSTOŠI LJĒ PA KLUSĀ OKEANA DZELMI
  
  Nākošā rītā, 18. novembrī, es piecēlos, pilnīgi atpūties no iepriekšējās dienas noguruma, un izkāpu uz «Nautila» klāja tieši tajā brīdī, kad kapteiņa palīgs izsauca savu parasto frazi. Man ienāca prātā, ka viņš vēsta par jūras stāvokli vai pat ka viņš saka: «Itin nekas nav redzams.»
  Jūra patiešām bij gluži klaja. Neviena bura nekur pie apvāršņa nebij redzama. Krespo salas augstienes pa nakti bij nozudušas; jūra uzsūca visas pārējās spektra krāsas, atskaitot zilo, un, to tad visapkārt atplaiksnīdama, laistījās brīnišķā, tumši zilā tērpā. Sīkiem vilnīšiem grumbotais jūras līmenis atgādināja muarē audumu.
  Es biju nogrimis krāšņās okeana ainavas apbrīnošanā, kad uznāca
  
  106
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment

• 107. lappuse
• 6/20/09 07:51 pm
• Tā taustiņus klabināja Nullesdzineklis purvainais: 14 minūtes, 2751 baits.
  
  * * *
  
  kapteinis Nemo. Viņš nelikās mani redzam, bet iesāka savus astronomiskos novērojumus. Darbu pabeidzis, viņš atmetās ar elkoni pret prožektora ietveri, un viņa skatieni klīda pār okeana spoguli.
  Pa to laiku kādi divdesmit «Nautila» matroži, visi spēcīgi un slaidi noauguši vīri, sanāca uz kuģa klāja. Tie ņēmās izvilkt tīklus, kas pa nakti bij izmesti jūrā. Likās, ka šie cilvēki pieder pie dažādām tautībām, lai gan eiropeiska tipa pazīmes bij itin visiem. Es neapšaubāmi sazīmēju starp viņiem īrus, frančus, dažus slavus un grieķus un kādu Kretas salas iedzimto. Visi šie vīri bij mazrunīgi, apmainīja tikai pāris vārdu tajā nesaprotamajā valodā, kurai es pat celmu nevarēju uzzināt. Tāpēc tos izvaicāt nebij iespējams.
  Tīkli bij uzvilkti uz kuģa klāja. Tie atgādināja Normandijas zvejnieku tīklus — līdzīgi lieliem maisiem, ko peldoša kārts un apakšējām cilpām izvērta ķēde tur pusatvērtus. Dzelzs gredzeniem piestiprināti, šie maisi velkas kuģim iepakaļ pa jūras dibenu un sasmeļ visu, kas tur pagadās ceļā. Šodien tur bij bagātīgs krājums visdažādāko zivju sugu. Jūras velni, kurus to komiskās lēkāšanas dēļ sauc arī par klauniem. Melnās ūsainās komersanijas, apaļās, sarkani svītrotās balistas, ārkārtīgi indīgie adatvēderi, olivdzeltenie nēģi, makrorinki ar sudrabotām zvīņām, trichiaras, kurām tikpat spēcīga elektrība kā lodes zivīm un elektriskajiem zušiem, zvīņainās notopteras ar brūnām šķērssvītrām, iezaļganās mencas, jūras grunduļi utt. Bez tām tur bij arī dažas lielo sugu zivis: bastardmakreles ar lielām metru garām galvām, vairākas skaistas skumbriju sugas bonitas ar ziliem un sudrabotiem raibumiem un trīs lieliski tunči, kuri ar visu nepārspējami ātro skreju nebij varējuši izvairīties «Nautila» tīkliem.
  Man šķita, ka vienā pašā šajā lomā bij ap tūkstoš mārciņu zivju. Zveja bij izdevīga, bet kas tur arī ko brīnīties. Šādi tīkli vairāk stundu slīd pa jūras dibenu un uzņem savā auklu cietumā visu jūras dzīvnieku pasauli. Uz «Nautila» mums nekad netrūks vislabākās pārtikas krājumu, ko, pateicoties kuģa ātrai gaitai un tā elektrisko uguņu pievilkšanas spēkam, pēc patikas varējām atjaunot.
  Šis dažādīgais zvejas medījums nekavējoties tika nogādāts pa lūku krātuvēs, no kurām viena noderēja svaigas, otra konservētas pārtikas uzglabāšanai.
  Zveja bij nobeigta, gaisa krājumi papildināti, man likās, ka «Nautils» tūliņ dosies atkal tālāk zemūdens ceļojumā, un tāpēc es grasījos iet atpakaļ savā istabā, bet tad kapteinis Nemo pagriezās pret mani un teica bez kāda ievada:
  
  107
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment

• 6/20/09 09:48 pm
• Šodien biju atkal ārstēt zobus; tik krimināli kā pagājušajā reizē nesanāca, šoreiz tā pa īstam nedabūju sāpes izjust. Čiks, un sēdēju, relaksējos.
  
  Nav sāpju — nav anestēzijas. Bet šņabīt's ir. Tāpēc jādzer ir; bet nedaudz.
  Tags: biorobota murgi, zobi, šņabī's
• 0 commentsLeave a comment

• 6/20/09 10:25 pm
• Man baigi gribas kaut ko šeit ierakstīt.
• 0 commentsLeave a comment

• eksperiments; laiku neuzņēmu
• 6/20/09 11:41 pm
• All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes jack a dul boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All owk and no play makes Jack a dull boy
  All bork and nno play makes jack a dull boy
  All work an d no play makes jack a dull boy
  All work and no play makes jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jak a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play akes jack a dull boy
  All work and no play makes jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull bpy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  All work and n play makes Jack a dull boy
  All bowk and no play makes Jack a dull boy
  All bork and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play akes Jack a dull boy
  All work and no play makes JCck a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work anbd no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jacke a dull boy
  All bork and no play makes Jack a dull boy
  Alll work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no oplay pakes Jack a dulll boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work an d no play makes Jacke a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull pboy
  All work an dno play pmakes Jack a dlll boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no alay makes Jack a dull boy
  All work and no pay pakes Jack a dull boy
  Alll work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no lay makes jacke a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no lay makes Jack a dull boy
  All work and no play makes jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work an d no play makes Jacke a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no lay makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jacke a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  alll work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  All work an d no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no palay makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no lay makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work an d no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  All work an d no palay makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All worka and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work an dnoplay makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  all work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  All dowrk and no play makes Jack a dull boy
  All work and no play makes Jack a dull boy
  Tags: all work and no play makes jack a dull b, savējie nesapratīs, savējie sapratīs
• 1 commentLeave a comment