- 107. lappuse
- 6/20/09 07:51 pm
-
purvainaisTā taustiņus klabināja
Nullesdzineklispurvainais: 14 minūtes, 2751 baits.
* * *
kapteinis Nemo. Viņš nelikās mani redzam, bet iesāka savus astronomiskos novērojumus. Darbu pabeidzis, viņš atmetās ar elkoni pret prožektora ietveri, un viņa skatieni klīda pār okeana spoguli.
Pa to laiku kādi divdesmit «Nautila» matroži, visi spēcīgi un slaidi noauguši vīri, sanāca uz kuģa klāja. Tie ņēmās izvilkt tīklus, kas pa nakti bij izmesti jūrā. Likās, ka šie cilvēki pieder pie dažādām tautībām, lai gan eiropeiska tipa pazīmes bij itin visiem. Es neapšaubāmi sazīmēju starp viņiem īrus, frančus, dažus slavus un grieķus un kādu Kretas salas iedzimto. Visi šie vīri bij mazrunīgi, apmainīja tikai pāris vārdu tajā nesaprotamajā valodā, kurai es pat celmu nevarēju uzzināt. Tāpēc tos izvaicāt nebij iespējams.
Tīkli bij uzvilkti uz kuģa klāja. Tie atgādināja Normandijas zvejnieku tīklus — līdzīgi lieliem maisiem, ko peldoša kārts un apakšējām cilpām izvērta ķēde tur pusatvērtus. Dzelzs gredzeniem piestiprināti, šie maisi velkas kuģim iepakaļ pa jūras dibenu un sasmeļ visu, kas tur pagadās ceļā. Šodien tur bij bagātīgs krājums visdažādāko zivju sugu. Jūras velni, kurus to komiskās lēkāšanas dēļ sauc arī par klauniem. Melnās ūsainās komersanijas, apaļās, sarkani svītrotās balistas, ārkārtīgi indīgie adatvēderi, olivdzeltenie nēģi, makrorinki ar sudrabotām zvīņām, trichiaras, kurām tikpat spēcīga elektrība kā lodes zivīm un elektriskajiem zušiem, zvīņainās notopteras ar brūnām šķērssvītrām, iezaļganās mencas, jūras grunduļi utt. Bez tām tur bij arī dažas lielo sugu zivis: bastardmakreles ar lielām metru garām galvām, vairākas skaistas skumbriju sugas bonitas ar ziliem un sudrabotiem raibumiem un trīs lieliski tunči, kuri ar visu nepārspējami ātro skreju nebij varējuši izvairīties «Nautila» tīkliem.
Man šķita, ka vienā pašā šajā lomā bij ap tūkstoš mārciņu zivju. Zveja bij izdevīga, bet kas tur arī ko brīnīties. Šādi tīkli vairāk stundu slīd pa jūras dibenu un uzņem savā auklu cietumā visu jūras dzīvnieku pasauli. Uz «Nautila» mums nekad netrūks vislabākās pārtikas krājumu, ko, pateicoties kuģa ātrai gaitai un tā elektrisko uguņu pievilkšanas spēkam, pēc patikas varējām atjaunot.
Šis dažādīgais zvejas medījums nekavējoties tika nogādāts pa lūku krātuvēs, no kurām viena noderēja svaigas, otra konservētas pārtikas uzglabāšanai.
Zveja bij nobeigta, gaisa krājumi papildināti, man likās, ka «Nautils» tūliņ dosies atkal tālāk zemūdens ceļojumā, un tāpēc es grasījos iet atpakaļ savā istabā, bet tad kapteinis Nemo pagriezās pret mani un teica bez kāda ievada:
107