purvainais
purvainais
- 7/2/26 07:00 pm
Kā latviešu kinocilvēki sauc Continuity Girl?-
3 commentsLeave a comment
- 7/2/26 10:54 am
atgriezties cibā, kad ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
dooora nav izdzēsusies, avralavral, dejavu, lidaka ir ko iepukstējušas. tas ir labs laiks.
paldies visiem, kas regulāri raksta, es jūs regulāri lasu, respect.
uz brīdi domāju padzēst frendiņus, kas 10+ gadus neraksta vai aizgājuši aizsaulē, bet pagaidām roka neceļas. drīzāk piesekošu kādam jaunam.-
0 commentsLeave a comment
- Borhess
- 7/2/26 10:28 am
-
Šorīt ejot pa urbānām takām uz rimi pirkt lētu kafiju, klausījos podkastu, kas atgādināja man par Borhesu. Kad lasi, nesaproti, bet iekšā kaut kas notiek. Tāds, ko citi autori nevar izraisīt, bet man nav skaidrs kapēc un kāpēc. Un par Rotko un Līgas kluso draudzeni Inu ar viņas gleznām, bet nenobīdīsimies.
Veikalā nopirku kg kafijas, granulas ar zivju eļļu 4 mēnešiem, minerālūdeni gurķu skābēšanai, pistācijas un zemesriekstu sviestu. Lēti.
Pārnākot mājās meklēju grāmatu un atradu tikai Kortasāru. Pat es saprotu, ka tas nav Borhess. Domāju vai neesmu kādam aizdevis, atdevis, kas man bija? Grāmatas dodu prom viegli, jo agrāk lasīju tik vienreiz un atcerējos labi. Tagad neatceros, tik tāds zils vāks palicis atmiņā, bet neesmu drošs.
Lūdzu ieteikt no kura gala sākt, kur dabūt un kā lasīt? Ko piedzert un uzkost?
Nopietni mākslas literatūru neesmu lasījis gadus 25, bet kaut kādas smadzeņu spējas ir atgriezušās. Varbūt jāsāk ar ko vieglāku?
Pirkt? Kur ko? Bibliotēka? Arī 25 gadus neesmu lietojis. Aizņemties? Es neesmu kārtīgs cilvēks, man grāmatas putekļos, kaudzēs, kastēs aiz skapja, utt. Daudz kārtīgāks nekā jaunībā, kad uz grīdas bija taciņas starp grāmatām vai bērnībā, kad grāmatas puva vagās vai mežā - koku zaros.
Tagad tīru plauktus, putekļu sūcēju jau izjaucu un iztīrīju.
Vēl gribas vannu. Kādreiz daudz lasīju tieši vannā, bet laikam nav labi ādai.
Kaut kā tā, man likās ciba sapratīs.
Un varbūt ir kas mūsdienīgs, kas aizpilda to pašu nišu.
-
3 commentsLeave a comment
- 7/1/26 08:35 pm
Nosvinēsim.
Svinēsim numur viens - es esmu komandējumā. Vācijā. Te pavisam nesen bija +41 grāds, tagad vairs nav tik traki, bet karsti tāpat. Es strādāju garas, garas stundas izstādē, visu laiku esmu cilvēkos, smaidu kolgeit smaidus un īsti vairs nevaru nostāvēt vai pastaigāt, CIK ĻOTI MAN SĀP KĀJAS, un tad pēc tam es ķeros pie otrās maiņas viesnīcā un daru savus parastos darba pienākumus datoros, e-pastos, problēmās, bet bet BET es jūtos kā atvaļinājumā!! Šī ir pirmā reize prom no mājām pēc otrā dēla piedzimšanas (viņam pēc mēneša būs divi gadi) un es nevaru ne izteikt, cik ļoti tā atšķiras no pilnīgi tādas pašas izstādes pirms trim gadiem, kad es te biju pēc pirmā bērna. Toreiz es daudz domāju par to, kā viņiem mājās iet, regulāri sazinājos, sūtīju bildītes un balss ziņas utt. Tagad - tagad es ēdu kebabu un dzeru alu, un, kā jau teicu, jūtos kā īstā atvaļinājumā. Aptuveni tāda ir mūsu dzīve ar diviem bērniem. Un, ja man nav izdevies gana skaidri paust, kāda tā dzīve ir, tad, lūk, te vēl viens fun fact - man februārī bija varen pamatīga darba balle, kur es visādi cēli iznesos ļoti smalkā vakarkleitā ar šlepi, korporatīvām runām no skatuves un balvām. Nu tad tā vakarkleita kopš februāra (un tagad ir, kas mums tagad ir, /paskatās kalendārā/, jūlijs, tātad, draugi), tā vakarkleita kopā ar čupu citu nelaimes putnēnu joprojām guļ veļas groza dibinā. Mītiskais zvērs, ko sauc par tukšu veļas grozu, šitenī mājā nav bijis jau ļoti sen.
Svinēsim numur divi - un šis ir daudz brangāks svinamiemesls - es beidzot esmu atradusi veidu, kā ielogoties cibā no darba datora. Gadiem ilgi es vairs nerakstu cibā (nu, nerakstu pati savus ierakstus, kaut arī lasu jūs visus tāpat kā iepriekš un reizēm saņemos kādam komentāram), jo korporatīvās nostādnes cibu liek pieskaitīt pie Entertainment/Portals un automātiski liedz pieeju. Tā nu es gadiem klusībā ciešu, runāju ar jums tikai savā galvā un nerakstu neko, jo krietns milleniālis neraksta telefonā, besī nemērā. Un tagad es pavisam netīšām sapratu, kā cibā gaužām vienkārši tomēr tikt iekšā, huzzāā bitches. (Un, protams, ka es to būtu varējusi izdarīt agrāk ar visādiem paņēmieniem, taču paņēmieni, kas tiek aktīvi izmantoti, lai piečakarētu darba devēju, maķenīt grauž manu dimanta oliņas spodruma darba ētiku, tāpēc es to nedarīju.) Garš stāstiņš īss, I'll be back, teica Ārnijs un es.-
13 commentsLeave a comment
- Lieveņa būve
- 6/30/26 11:17 pm
Mūra privātmājai jātaisa jauns lievenis (2 pakāpieni), jo vecais ir pamatīgi sadrupis un sašķēlies. Tā kā pilsēta nerūpējas par grāvjiem, pagalms mēdz applūst un mājas gruntsgabals ir mitrāks, nekā vajadzētu. Meistari iesaka taisīt lieveni no terases dēļiem. Mūra mājai? Bet betona lievenis atkal varētu sākt grimt un plaisāt. Kādam ir pieredze? Cik ir normāla cena par to?-
7 commentsLeave a comment
- 6/30/26 04:16 pm
Autoservisa burvis vienkārši nodzēsa ček endžin kļūdu, un volvo darbojas, itin kā nekas nebūtu noticis.
Bet burvis, apzinoties savas maģijas robežas, sacīja arī, ka vispār jau ir jādomā par detaļas nomaiņu. Detaļas cena kopā ar smalkā nomaiņas darba izmaksām jau sāk izklausīties pēc manu un šī auto attiecību pārbaudes.
Un tā arī paliku pārdomās. No vienas puses, šitādus aparātus, kā saka, mūsdienās jau vairs neražo, un es labi zinu, kāpēc šis pie manis savulaik nonāca. Tāpēc man fonā ir intriģējoša, lai gan droši vien arī mazohistiska doma, ka varbūt vienkārši jānomaina motors. Lietota motora cena ir apmēram kā tās detaļas cena – garantijas, ka citam motoram tās kaites nebūs, protams, nav, bet vismaz būtu iemesls tikt pie žiperīgāka dzinēja. Ja man tuvumā būtu kāds mehāniķis, kura likme nav piecītis par katru skrūvi, es totāli šo apsvērtu.
No otras puses, pa iepriekšējo mēnesi, kura laikā volvo ieauga zālē un es pārvietojos ar pieklīdušu uzticētu folksvāgenu, man bija jādomā arī par autobūves filozofijām un imprintiem, kas rodas, pirmo reizi ar kādu no šīm filozofijām sastopoties. Jo folksvāgenā viss ir tik… pareizi? Par spīti tam, ka konkrētais eksemplārs ir pieticīgs, ne tam tālvadības pults, ne kruīza kontroles. Bet toties logu slotiņu svira slēdzas uz pareizo pusi, ir pilns ar visādām kabatiņām, un vispār, viss, kas ir, darbojas tā, kā tam ir jādarbojas. Un vēl, prikiņ, izrādās, ka arī mazītiņu mašīnīti pilsētā ir tik viegli.
Bet lielākoties jau šis stāsts tomēr ir par vilšanos. Izslavētie “īstie” volvo (tie, kas tapa, pirms viņus vispirms nopirka fords un pēc tam ķīnieši), kuru entuziasti feisbuka grupās dalās ar saviem pusmiljona un septiņsimt tūkstošu nobraukumiem, un visi komentāros raksta, ka vēl tikpat jau droši vien notīts – un tad ir manējais, ar pārskatāmu vēsturi un vecumam relatīvi mazu nobraukumu, un tomēr izrādās, ka šitais defekts neesot nekas neparasts.
Fakjū, volvo.-
6 commentsLeave a comment
- 6/28/26 06:24 pm
cik daudz ko maina viens liels koks
oktobra vētrā mammas dārzā nokrita viens milzīgs koks, un šodien, sēžot dārzā un mēģinot būt +/- produktīvai, es jūtu, kā šī koka trūkums ļoti paaugstina temperatūru.
šovasar plānoju mammas dārzā iestādīt vismaz trīs kokus. lai nav tā, ka tikai cērtam tos, kas ir jau nodzīvojuši savu laiku.-
1 commentLeave a comment