|
| Jan. 6th, 2010 @ 02:00 am |
---|
|
From: | punkts |
Date: |
January 6th, 2010 - 01:22 pm |
|
|
|
(Link) |
|
šitie ir divi dažādi stāvokļi. es runāju par to, kad prāts nodarbojas ar savām lietām, tad motorika ir ok, bet, ja speciāli kaut ko dara, piemēram, ejot lasa grāmatu vai tur vēl kaut ko, tad tā motorika ir štruntīga
From: | |
Date: |
January 6th, 2010 - 01:36 pm |
|
|
|
(Link) |
|
ok, man tikai vajadzēja izstāstīt. pēc tam apraudājos.
|
From: | punkts |
Date: |
January 6th, 2010 - 01:38 pm |
|
|
|
(Link) |
|
lēnām nokriti uz dibena :)
From: | |
Date: |
January 6th, 2010 - 01:58 pm |
|
|
|
(Link) |
|
jā, un aizmugurē kaut kāds puisis ķērās man klāt un gribēja raut augšā un es vēl nodomāju, kamon, ko tu mani aiztiec un rāvos ārā, lai pieceltos pati (e?)
|
From: | punkts |
Date: |
January 6th, 2010 - 01:59 pm |
|
|
|
(Link) |
|
:D
|
From: | punkts |
Date: |
January 6th, 2010 - 02:07 pm |
|
|
|
(Link) |
|
nesen redzēju vienu krītam. jau brīdī, kad viņš sasvērās, zināju, ka kritiens būs nesāpīgs, un tā arī bija, viņš momentā pieleca kājās un turpināja iet. apkārt bija vairāki cilvēki un es ar viņiem jutos vienots tajā, ko es nesauktu par vienaldzību, bet tajā, ka mēs zinājām, ka viņš krīt it kā pa jokam, bet arī ne tā, ka tas izraisa jautrību, bet tā, ka to pat nav vērts pamanīt un pat kādam par to stāstīt, tomēr šis vienojošais mirklis ar to arī īpašs, ka tas bija starp ikdienišķu vienaldzību un vēlmi/pienākumu steigties palīzēt vai vismaz līdzijust
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |