Viena lapa -

From: Date: January 6th, 2010 - 01:58 pm (Link)

jā, un aizmugurē kaut kāds puisis ķērās man klāt un gribēja raut augšā un es vēl nodomāju, kamon, ko tu mani aiztiec un rāvos ārā, lai pieceltos pati (e?)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: punkts Date: January 6th, 2010 - 01:59 pm (Link)

:D

(Reply to this) (Parent)

From: punkts Date: January 6th, 2010 - 02:07 pm (Link)

nesen redzēju vienu krītam. jau brīdī, kad viņš sasvērās, zināju, ka kritiens būs nesāpīgs, un tā arī bija, viņš momentā pieleca kājās un turpināja iet. apkārt bija vairāki cilvēki un es ar viņiem jutos vienots tajā, ko es nesauktu par vienaldzību, bet tajā, ka mēs zinājām, ka viņš krīt it kā pa jokam, bet arī ne tā, ka tas izraisa jautrību, bet tā, ka to pat nav vērts pamanīt un pat kādam par to stāstīt, tomēr šis vienojošais mirklis ar to arī īpašs, ka tas bija starp ikdienišķu vienaldzību un vēlmi/pienākumu steigties palīzēt vai vismaz līdzijust

(Reply to this) (Parent)