Viena lapa - Post a comment

mani nedaudz satrauc, ka varētu pazaudēt sajēgu tādos brīžos kā šūpojoties uz krēsla vai ceļot trenažieros lielu svaru (tā, ka kritiskā brīdī aizmirst, kas tālāk jādara, kad svars karājas gaisā), bet es laikam pārāk zemu novērtēju ķermeņa motoriku. piemēram, kad uzpīpē un brien pa mežu, tad var tikai pabrīnīties, cik veikli kājas tipina pa visādiem brikšņiem un pāri grāvim nogāztiem kokiem, lai gan galvā ir konkrēta bremze un deltoplāns