|
iegriezos pret rītu pie kāda paziņas un šis man ņemas stāstīt, kā gājis brīvdienās pa strīpainu ežiņu un bārstījis gudrības, ka tam vienmēr kaut kas padomā. es uz to domīgu noskatos un noklausos pakaļ, bet nevaru izlemt, kā manevrēt savu uzvedību. dažādus dadžus kārtoju uz sava rakstāmgalda, mēģinu apvaldīt mulsumu, bet groži tādi slideni šodien padevušies un es prātoju acis kārtoju uz sava rakstāmgalda un medību somā salipušas lapas ar spalvu uzrakstu, ka vēlētos pusdienās ceptu pīli, bet tā atlido un apgāž manus pieņēmumus. ko es tāds cietsirdīgs cilvēks darīšu ministru kabinetā, ja nu vienīgi nodarbojošos ar mahinācijā, bet tās jau mani dzenā pa paša māju riņķī un apkārt visu to izprātojies krustu šķērsu auju apavus kājās un bridīšu tagad pa īpaši līdzenu asfaltu, kustināšu pirkstus un mēdīšos rādīšu mēli laizīšu kādu saldumu un gribēšu pārtikt tikai no skata uz zariem un man arī pienāks bēdīgs beduīns un piedāvās pavizināt ar zirgu es viņam uzšaušu ar pātagu pārraušu bikšu gumiju un likšu liekties tik tālu uz priekšu ka visi pieturā stāvošiem ex pasažieri viņam kniebs dibenā un spiegs no sajūsmas spurgs gaisā kamēr palaidīs garām savu autobusu un tad lamās mani ka esmu novērsis uzmanību ka esmu stāstījis par dievišķo bet viss ko viņi vēlas ir dienišķo maizi apzellēt ar sviestu un kraut gubā lai ne pašiem tiek ne citiem ir iekāriens uz viņu mantu likt ļaunu aci. tāds nu tas mūsu kaimiņš ir, lūr pa aizslēgtu logu gaismas apdzēsis un prāto kā mūs visus apvienot draudzīgos pārīšos, bet pārrijies pārnācis mājās pēc grūta darba taisno savas acis bet šis šķībums jau dns'ā iesēdies uz neaizmiršanu, ko tad es uz to daru sapērku veicī desas un buros cauri laikiem un gadsimtiem lai mūsu kaujamlopiņu senčiem spalva uz ādas saceltos lai vistas pret govi saceltos salektu ragos un tur laktas iekārtotu olas ripinātu pāri acīm ka viss raubs viss vienās varavīksnēs viss viens kas saimnieka bikses kas ollektis lecamās pāri dīķītim kur kaimiņš savas pērnās ragaviņas noslīcinājis lai tētukam varētu izdīkt jauno modeli. es noglāstu skārda lustru jauno plastikāta muguriņu un bucinu pa muguriņu saku būs jau labi uzkrāsosi acis un dosies tēvareizēs tad arī parunāsim nopietnu valodiņu uz ko tas mirkšķina acis un taisa lūpas trubiņā liek saprast, ka vajadzēs vienu smiņķi uzmest pa virsu savādāki nebūs nekāds arkliņš velkams kad sutas saule nosēdīs uz kamiešiem un velēnas plūkādama no pleciem gaiņās prom mārrutku mazuļus. es tik māju par piekrišanu māju tika atmājos, sak, būs ja labi, būs kā gribi, bet ne man padomā ko tādu darīt, ne man vispār interese par to domāt, es tik virpinu savus dienu pirkstiņus skaitļoju un kautrīgi kalkulēju termometru dzirdu ar dzidru ūdentiņu un skapī turu lielu biktstēva audeklu, kur ietīt rūķīšus, māla kājslauķus un gurķu burkas ar buratino torti |
|
gorans gors piedzima ar ceļiem vēderā visa dzīve bija priekšautā un visi ceļi sarullēti ruletē pankūkas zemenē un putukrējuma ovālā. izņēmu no sūdurallā divas zemenes un kliegti kliedzu cik man ntās reizes nebija jāatkārto, ka salst ceļi salst un stabi ļogās telefons neklausa lec no rokām ārā es šo mēģinu iebiedēt tas man draud pretī dod pa pieri ar elektrību zobus klabina roku trīce skrostpu pile deguns vienās asarās asinsvadi karājās lejā tur tuvāk pie upes tur saknēs kāds izmisīgi ieķēries neredz ka līdz zemei tikai divi metri drošsirdīgam nevajaga būt lai nolektu bet nezina, cik augstu paceltās rokas dievā iegrābušās šis brāķētais brīnums dzelkšņiem piesūcies nedod man bravūru iedod divas dienas saulaina kaunuma. es arī izbīlī blenžu nevaru noticēt, neba tik tiešā tekstā prasīju iegurņi viz un |
|
mēģināju atbrīvoties no saulrieta dažādi izdarījos lai tiktu vaļā no nevēlamā rēzus pozitīvā v veida apkakle nedod man pienu biezpienu vārdu straume izskalo zobus un smaganās paslēpies kurlmēms tautastērps es saku, lai nepārspīlē, lai turas tuvāk zemei kaut kas stabils mums noderēs ja nu vienīgi sāk viļņoties plašās krūtis, tad pati māte zeme tēvareizes tēja tūtā satīta glāze stabila statūtu piesūcināta nedienu gvelžamā kaite es saku, lai izbeidz mani tiranizēt tirādes taisīt kaunu klapēt pa virtuves logu ļoti labi var redzēt kā kaimiņš atvēzējies skalda paklāju saku lai atnes man iekuram sievas blūzīti šis atnes pogas izgrieztas zobos tur aiz diegu paliekām antikvariātā nopircis markesu par divi piecdesmit tagad lasa tās pogas pa mežu izmētātās un liek starp zobiem lai turas lai rokas brīvas lai var paralēli ogas un sēnes lasīt, bet tikmēr visās kabatās sametušies zamši un kladzina savas vajadzības pogu šeit un tur uz dibena un bikšu priekšā kabatas izdarīt muti aizvērt aizver muti es eju skolā vienā no klasēm kur mums māca tētis ķīmiju un kolbā viņam vienmēr kaimiņu bērnu fotogrāfijas skalina un šķelmīgi raugās pa logu pāri jumtiem jau nāk tur tas ar iesauku brāķis glamūrīgi spīdēdams rokas dzelžos iekaltas kalpiņš gatavais vienmēr gatavs pakalpot zupu ieliet un šķīvi izlaizīt es saku iešuj man pogu viņš iešuj man pogu kad čurāju pie gaujas poga izkrīt un iekrīt sneigā un uzkrīt uz zemes zeme saka, ja man nebūtu sniegs, es varētu sniegu turēt sev vēderā un tad tas uzsnigtu tikai ziemā, bet vasarā man pilns kodols ar ecēšām un ērmotām ogām kuras nevienam nav drosmes pagaršot viņā saka ka labi klajos laukos lepojas ar savu mazdēlu sniega diedelnieku mantu krātuves uzrauga bandītēnu un viņš saka, ka gribētu iepazīties ka gribētu ar sniegu pacienāties un krauklis pārnācis no skursteņa rāpšanās gaida kad tam pasniegs sviestmaizi u nsiera pikuci uzmauks uz tatāra galvvidus tas esot pie kazakiem ābeci rādījis sakot ka teicis man dievs viens lieciniesk dejo uz ielas un griežas salavecis ar sveci bārdā es saku lai uzmanīgi kož pušu tur aerosols esot iekšā viņš kā pūš ziemeli tā vējš uz visām četrām nostājas un pretējā virzienā visas mašīnas sašutušas nevar izkustēties ne no vietas labi brauksim uz otru pusi atpakaļgaitā gan jau paņemsim līkumu un līkiem deguniem līkņāsim zem ābelēm kamēr mums atspēlēsies tetris sabirs kabatas tādas kā resnas ragavas sēdi tik un dīkstāvē |
|
nokomplektēju mazliet lai rodas sajūta, ka darbs padarīts es saku lai liek taču mani vienreiz mierā bet patiesībā tā nedomāju viss kas ir patiesībā ir redzams īsu brīdi pārējā laikā jāskatās ar binokli pa kreisi uz augšu un otrādi tad jāpārmet kūlenis un nākamreiz jādara pilnīgi savādāk |
|
no spokiem paglābies izdevumus savienojis beidzot varu atlaisties guļoša vilciena rotaļlietās. saķemmējos un atlaižos rokasdzelžu rotājumos. bija reiz tāds kadrs, kad no vienas reizes nepieceļas, gāzmaskas sāk birt no griestiem. man jautā, vai es biju pustukšu prātu tāds kā raujams zēns no raušiem neatteikšos kukulīti virpināšu pirkstos divas resnas bumbas divas sprāgs un trešā augšāmcelsies. saku, nedari man pāri, dabūsi skādi, saku, lai liek mierā, lai nomierinās. saku, lai beidz kašķēties un tašķīt māju visu piedrupināto aizstāvis nedienu pavēlnieks koklētājs kokosriekstu lamātājs. mieru mieru saku laid mani vaļā apvelšos un no kalna lejā tādam ne kukuržņi spēs kaitēt ne tam vaigs taps saskrāpēts ar skujukoku laužņiem |
|
ģirtam peciņas kraukšķīgas micītes lauza rociņas skuju mājiņā pajoliņš ielīdis nedod piesēsties nedod piecelties gultiņā mitrums uz galda stikla šķīvī sagriezts citrons. viena lāse divi lati viena daiva simts vientulības gadi paņem mani rokā un mētā apkārt kā koka slotu un olbaltumvielas ar jums sasveicinās un lēkšķeris cērt pirkstā mundierī ietīta līgavas māsiņa mati sasaluši groteski skatās pa pogcaurumiem mormoņi ledus laizītāju ordeņi burtiski visi galīgi sajukuši lēkā un dēkās laižas puritāņi lingvisti skeptiķi skropstas tumšs iededz lūpeni |
|
ne krietnu darbu paveicis ne kalnu uz kājas uzvēlis bet lēkā pirkstu mutē iebāzis matos roku saspraudis ar otu turas pie dzīvības ar notīm kasa no sienas avīzes būs ilustrators dienās bet naktsmaiņas sargs uz sausas pieres |
|
kūsāja dzērāji pļavas malā, kamēr tiem neuzbruka sumpurņi un alņi un surogāti kamēr tiem neuzbruka tikmēr tie kūsāja dabā un pļaujas laikā uz lauka sakūra uguni un sildīja tur laupījumu kamēr tas atdeva virves galus un malā iekārtoja nelielu namiņu kurā tad ņēmās plītēt līdz rīta gaismai, kamēr mēs kā jauniesaukti uzraugi nebijām izteikuši trešo brīdinājumu tikmēr ik nakti tur ieradās alņi un ar savas gaļas mērci cienāja aunapieres tik stipri bija iemīlējušies ka sažņaudzās ar siknsām līdz tādam līmenim līdz tādam ārprātam ka sāka pupas birt pa ausīm ārā kašķīgie kā traki ņēmās pupas lasīt ar kārnajiem pirstiem un bāzt sev ausīs bet vairāk par dažām katrā negāja līdz beigās visi tika slimnīcā ar sūri grūti nopelnītu darbiņu mežu izcirtuši alņus no mājvietas padzinuši un izklaidējas kā nu kurais māk kurš jaunāks tas ļerpato pa namu jumtiem tie vecākie tādi kūtrāki bet arī viedāki tie ar dzelzceļu pārvietojas pamīšus te lec kā ķenguri bet te acis nolaiduši baksta pirkstu galus ar sēklu mietiem un gaida kad izaugs kaut kas nākamām paaudzēm lietderīgs varbūt kāds puškins vai kāds wtf mantojums uz lielirbes stacijas jumta |
|
so i eat these peoples līdz viņi tādi jauniņi un vēl nesaprot cik dziļi es šajos skatos lai gan nojauš bet nevar jau tur neko padarīt kā vien savu dabiskumu izkopt un izklāt līdz letes horizontam un tad es viņiem saku tātad tā puikas vai nu jūs esat īsti sūdabrāļi vai šitote ņemat tagad un nesat pa riņķi. visi tādi iekūruši uguni un gurnos iekumpuši ņemas tagad pieaugt gribētos šiem apdzīt daiļavas ar laivu karātavu galā un es saku nu labi saņemieties paņemiet vienu ekstra pāru cimdu un laižam daiļavās šie ar kā tādi gumijas kaltuvē darināti mediānu starp kājām lēkšos tagad pakaļ ciema meitām lai kur tās ietu tad vistu kūtī uzglūn tad pie veļas mazgāšanas uz gaiļa muguras piebraukuši baigi zīmīgi smēķē siena vālus nu labi dūmi ir var pist prom labi jāj gar punduru ciemu ceļa malā maitas mētājas un gribētos jau kādu pabikstīt lai izlec dzirksteles bet piedodiet šoreiz draugi darīšanas sauc uz darbu brauc ar limpopo un ar mums ir vienmēr jautrāk kopā auto brauksim saujā metīsimies benzīnam liksim šoferim padnoškas |
|
kā tu varēji par mani kaut ko tādu padomāt man nav laika dzīvot jātic dievam otrādāk nav laika dievam, jo ir jādzīvo dzīve ar savu postažu liek darīt tā, ka katru reizi jāatkārto kamēr pielec piemēram par saviem sūriem pārdzīvojumiem pastāstu, lai gan dievs gribētu, lai tas viss pašsaprotami, bet maniem līdzcilvēkiem interesanti tāpēc paķeru tās olas kas vēl nav līdz galam no vistas iznākušas un uzreiz saulē spilgtā gaismā lai labāk var saredzēt un tagad ņemšos izstādīt izstāžu telpās parādīšu tad aizmirsīšu lai gan ne pilnībā braukāšu ar bagāžnieku uz jumta lai izskatās ka baigi nopietns slēpotājs pagatavos jūsu acu priekšā priekšszīmīgs ekseplārs kas pats sev lielākais soģis bet iespēj arī ar sevi sarunāt dažādas sarežģītas konstrukcijas izsmalcinātu risinājumu pilnveidošanai gara darba labā labad daram labu viens otram ar ķieģeli spieķu darvas darinātājiem slavinātājiem salutētājiem salatētu ciankālijiem es sveiks jauni biržas dienai iestiprināsim katrs savas sarežģītās kotēšanās sistēmas ar mārrutku sāli linu sviestu gurķu birumu tā tā't |
|
vecais mērkaķis dārgi samaksāja par tekstu bīdīšanu šim piesūtīja aborigēni tādu mentālo rēķinu ka viņš skatās uz izsisto čeku un mēģina iebāzt atpakaļ, bet kas ir dabūts ārā to vairs iekšā nedabūsi ja nu vienīgi pie protēzista bet tad arī vajadzēs klibot visu atlikušo mūžu kamēr nepiešausies un nepaņems uz mutes for good |
|
sausa viena diena sniegā izlēmu tā ka nav ko lekt uz ecēšām labāk pačiņīšu savu mocīti garāžā bet tur tāda salna četrās sienās ka ķieģeļi maina krāsu nevis pa stundām bet pa sekundēm acīs tik raibs ka paslēpjos uz brīdi aiz auto stūres un pīpinu pīpinu pīpinu kamēr pirksti jau zili un ausis neizšķir skaņas viss viens liels olbaltumvielu mutulis viss griežas un šķobās viss vienas vienīgas girls tad nu labi sev nosaku, būs kā būdams lekšu ārā un spiegdams diegšu pa centrālo ielu kamēr mani nesavāks diegu tinēji un nepieliks pie kaut kā verdoša tad momentāni visu izstāstīšu visus noslēpumus gan savējos gan svešus |
|
zeme dzīlēs bija pārliecināta un apmierināta, bet strupi bija tās vārdi nākošie teikumi un ejošie tramvaji. tik vien kā pietika maizi apgriezt uz otru pusi pārgriezt uz pusēm atgriezt atpakaļ un pakārt uz āķa dvieli visi svešie sveču gaismas sadzērušies vēderā tāds kā orķestris aizsalis ezers līdzīgs savam brālim ezeram 2 un visiem pulsē asinis metīs tūlīt nost drēbes skaldīs atmiņas silti būs un ganības |
|
rotācijas aisis samainīja vietām apgrieza vienu otrai apkārt tik dikti gribējās darboties, bet nevarēja pa logu redzēt trompetes fotogrāfijas kas bija izkārtas pēc rūdītas mazgāšanas. tūlīt pat pienāca apsēdās un matos ietinās likās ka tūlīt sāks raudāt un fotografēt mani logā un skatījos es arī tāds kā padzīts ar pārējo uz savas pārejas nekas nebija atrisināts un pa redelēm raudāja pudeles lejā tikušas pašķīrās un aizgāja uz visām pusēm kur nu kuram bija pieraksts |
|
dari darbu dziļi skalā padarījis noslaukies acis pavēris pret sauli sauju sejā saskābis uz aulu nesas dienas krietni pilnas manjakālas enerģijas ritmiski ar stilbu kāju rungu rokā stipru vāli rieksti rej uz mums kā svecēm ļausim tiem sev iekost sejā |
|
izstīgoju ārā un bija arī tāds laiks statistika sastingu un bija arī nu tad ierados sastingu pa jaunu un skatījos brīnījos baigi daudz bija padarīts pēdējās dienās sveši ķermeņi sasaluši sabraukuši apmetņos savilkuši turzas es skatos domāju drusku bija par daudz, kad atbrauca un atpogāja un skatiens pārvērtās saullēktā. es brēcu bārā un baigi daudz daudz smukāki skatījās uz apkārtējiem. mums bija ievainojums un satīts drumslās sazaļojis un skropstas appelējušas. būtu ieraudzījis bišu mātīti bet tad man nolaidās bikses un drebēja rokas ar skrotīm iznēsātais sastinga mūsos un drausmīgi bija viens tāds pasākums gadījumā ja nebija pieminēts ka ar drosmīgo apputeksnēšanu mēs sastrīdējāmies un galīgi nebijām no vienas mānijas atkarīgi, jo tikko sasietais atkal atlabis un drebinājās sirakūzā tas tāds nievājošs teiciens |
|
|