Viena lapa - Post a comment

gorans gors piedzima ar ceļiem vēderā visa dzīve bija priekšautā un visi ceļi sarullēti ruletē pankūkas zemenē un putukrējuma ovālā. izņēmu no sūdurallā divas zemenes un kliegti kliedzu cik man ntās reizes nebija jāatkārto, ka salst ceļi salst un stabi ļogās telefons neklausa lec no rokām ārā es šo mēģinu iebiedēt tas man draud pretī dod pa pieri ar elektrību zobus klabina roku trīce skrostpu pile deguns vienās asarās asinsvadi karājās lejā tur tuvāk pie upes tur saknēs kāds izmisīgi ieķēries neredz ka līdz zemei tikai divi metri drošsirdīgam nevajaga būt lai nolektu bet nezina, cik augstu paceltās rokas dievā iegrābušās šis brāķētais brīnums dzelkšņiem piesūcies nedod man bravūru iedod divas dienas saulaina kaunuma. es arī izbīlī blenžu nevaru noticēt, neba tik tiešā tekstā prasīju iegurņi viz un