zeme dzīlēs bija pārliecināta un apmierināta, bet strupi bija tās vārdi nākošie teikumi un ejošie tramvaji. tik vien kā pietika maizi apgriezt uz otru pusi pārgriezt uz pusēm atgriezt atpakaļ un pakārt uz āķa dvieli visi svešie sveču gaismas sadzērušies vēderā tāds kā orķestris aizsalis ezers līdzīgs savam brālim ezeram 2 un visiem pulsē asinis metīs tūlīt nost drēbes skaldīs atmiņas silti būs un ganības |