sausa viena diena sniegā izlēmu tā ka nav ko lekt uz ecēšām labāk pačiņīšu savu mocīti garāžā bet tur tāda salna četrās sienās ka ķieģeļi maina krāsu nevis pa stundām bet pa sekundēm acīs tik raibs ka paslēpjos uz brīdi aiz auto stūres un pīpinu pīpinu pīpinu kamēr pirksti jau zili un ausis neizšķir skaņas viss viens liels olbaltumvielu mutulis viss griežas un šķobās viss vienas vienīgas girls tad nu labi sev nosaku, būs kā būdams lekšu ārā un spiegdams diegšu pa centrālo ielu kamēr mani nesavāks diegu tinēji un nepieliks pie kaut kā verdoša tad momentāni visu izstāstīšu visus noslēpumus gan savējos gan svešus |