|
kūsāja dzērāji pļavas malā, kamēr tiem neuzbruka sumpurņi un alņi un surogāti kamēr tiem neuzbruka tikmēr tie kūsāja dabā un pļaujas laikā uz lauka sakūra uguni un sildīja tur laupījumu kamēr tas atdeva virves galus un malā iekārtoja nelielu namiņu kurā tad ņēmās plītēt līdz rīta gaismai, kamēr mēs kā jauniesaukti uzraugi nebijām izteikuši trešo brīdinājumu tikmēr ik nakti tur ieradās alņi un ar savas gaļas mērci cienāja aunapieres tik stipri bija iemīlējušies ka sažņaudzās ar siknsām līdz tādam līmenim līdz tādam ārprātam ka sāka pupas birt pa ausīm ārā kašķīgie kā traki ņēmās pupas lasīt ar kārnajiem pirstiem un bāzt sev ausīs bet vairāk par dažām katrā negāja līdz beigās visi tika slimnīcā ar sūri grūti nopelnītu darbiņu mežu izcirtuši alņus no mājvietas padzinuši un izklaidējas kā nu kurais māk kurš jaunāks tas ļerpato pa namu jumtiem tie vecākie tādi kūtrāki bet arī viedāki tie ar dzelzceļu pārvietojas pamīšus te lec kā ķenguri bet te acis nolaiduši baksta pirkstu galus ar sēklu mietiem un gaida kad izaugs kaut kas nākamām paaudzēm lietderīgs varbūt kāds puškins vai kāds wtf mantojums uz lielirbes stacijas jumta |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
