|
viens variants ir sagaidīt piemērotu brīdi, otrs ir pastāstīt, ko izgudroju, ka citi nevar ar savu iniciatīvu pacelt traktoru, bet, kad atkārto īsus vārdus tad,,, ak vēl bija tā, ka man kāds parādīja jau ir tāda filma ar sprādzienā dejošiem, bet es atbildēju, ka man tas neinteresē, jo interesē tikai ideja, tad kāds sabozās un izrādījās, ka nekas tāds nav noticis, es pagriezos mazliet uz sāniem un aizmigu. pa nakti dažādi karoju un atrados trepjutelpā, kurā uzliesmoja dažādas gāzes un visiem bērniem bija jāatrodas bēniņos, lai paglābtos, bet tas neturpinājās ilgi. kāds man piezvanīja un pateica, ka daudziem tā liekoties, un man nācās piemēroties, bet atgriežoties pie iniciatīvas, kāds sāka atkārtot šos vārdus ar piemērotu regularitāti un izrādījās, ka tas nostrādā, tādēļ es arī piekritu uzņemties filmā. karš beidzās pirmajās trīs dienās un tad sākās pasaules atjaunošana, kā apiet noteikta vārda lietošanu nejau aizstājot kādu vienu burtu tas izskatītos burtiski un nevietā iederētos it visur, bet kad iegāju daudzstāvu veikalā meklēt labierīcības, man kāds pieskārās pie pleca un tas bija stends, kurā izkārtotas preces, bet varbūt tām nebija nekādas noteiktas sistēmas, kādā tās stāvēja un karājās, bet aiz letes negulēja pārdevējs, tas ņipri skatījās, lai kāds neiekasētu maksu par labierībībām, kas bija par velti. es izmantoju šo iespēju tiklīdz biju atradis piemērotu vietu un pēc tam ilgi meklēju ceļu atpakaļ |
|
nav arī patiesība pavisam ka mans entuziasms ir tukšs, es piemēram, varu nodziedāt dažas sonātes un zinu vēl dažus apzīmētājvārdus tādus kā, piemēram, bet tad atkal es atkāpjos savos mīnmetējos un vaicāju sev uzsitot uz pleca vai esmu gatavs uzņemties šīs pasaules nastu, vai esmu gatavs uzņemties vadošas pozīcijas un aizstāvēt neaizsargātās plūsmas. kāda iedomība saprast, ka kaut kas ir neaizsargāts, es uzreiz sabožos un vēlos notievēt kādam kaut ko piedēvēt nopelnus vai balvas un atalgojums negaida karietē un krišvaldemāra ielas un barona ielas stūris ir pārpildīts ar bijušām ielasmeitām es no tā norobežojos un vēlos pakonsultēties, lai tas izsklāstītos pietiekami skaidri itin visos sīkumos, kas man nedod mieru un vaicā, vai nevēlētos pievest mani ar mašīnu, vienu mirklīti pārbaudīt kādas nianses |
|
visus lūdzu pie galda. pusdienas |
|
šodien atradu šādu saitu http://customize.org/, kur atrodas interesantas tēmas windowsam. tagad jūs man pasakiet, kur atrodas labi skrīnseiveri? |
|
pamēģināšu pielāgoties šim logam un saprast, kā tas ir izmainījies. es nevaru atvairīt visas tās vīzijas, kas uzbrūk, kad nonāk salā. es piesēdos pie radioatoriem un sacerēju pasaku uz papīra un notis bira, kamēr tas izbeidzās. visi uzbrūkošie divizioni novilka bikses un ar stobru kātiem salaulātie bija no ziediem atteikušies. mēs bijām divās draudzēs vienlaicīgi un galīgais variants netika pieņemts, līdz mūsmājās visiem pietika iedzert indi un atvairīt uzbrukumus no gaisa. gala gadā ienākušais seržants uzplečiem žvadzot bija pielējis pilnas bikses un visa tukšā tara bija par to vainojama. mēs bijām divi brāļi un rājāmies ik dienu kājās stāvēdami, tāpēc bija itin viegli mūs sajaukt ar kādu citu. kad gestapo birojs tika slēgts uz restaurāciju, mēs piesēdām parkā uz soliņa un mums virsū lija ūdens. gāja gads pēc gada un kokiem bija jauni mundieri, to mēs itin veikli novērtējām un attiecīgi izrīkojāmies, proti, sākām vilkt īpašas atšķirības zīmes un arī drēbes pakārtojām šim principam. godīgi sakot, nebija divu tādu pogu, kuras varētu sašūt atstatus pietiekami lielā nonivelējumā, bet es biju atcerējies šīs saites un labprāt tās piekārtoju, lai kāds īpašais neapvainotos un nesaboztos sev pašam par lielu apgrūtinājumu, tādēļ arī piekodināju, lai uzaicina mūs visus uz savām ballēm, kurās glabāja nelielus seifus apakšējos stāvos un neļāva mums ielūkoties savās absorbētajās iemaņās ar grādu vien nepietika un mēs ļāvāmies launaga krāšņajam izklāsta, kas mūs atsvieda atpakaļ par apmēram gadsimtu bet laiku vairs nemērīja vienībās, bet gan apzīmēja ar burtiem, no kā arī izrietējām un nespējām piedāvāt parocīgu izskaidrojumu visām tām mutvārdu izdarībām, kas karājās gaisā un atteicās atteicās atteicās nolaisties nolaisties skaties gurgst sniegs, bet kādam svešam cilvēkam nāsīs ir liesmas. brīnišķīgi, bailīgi un vienlaicīgi uzmundrinoši |
|
man piezvanīja pārstāve un vēlējās mani intervēt, es prasīju, kāpēc jūs vēlaties mani intervēt, viņa teica, mēs vālamies, lai jūs pastāstāt par savu dzīvi, es teicu, es jums nestāstīšu par savu dzīvi, jo man nav dzīves, stipendijas ir jāpiešķir tiem, kam riebjas mācīties, nevis tiem, kam vajag ceļamaizi, attālums starp vietām ir ne tikai telpā, kad esi pietiekami ilgi močījis pa gazonu un aizlaidies no galvenās trases, tad saproti, ka tādā veidā neko nesasniegsi un tas ir tas bonuss, ko arī vajadzēja pierādīt, jo brauco pa trasi nonāksi finišā un ieņemsi vietu, bet kad esi aizbraucis gazonā un esi ievērojami nopakaļ pārējiem dalībniekiem un zini, ka nav iespējams viņus vairs panākt, tad tu izej no spēles, jo tev apnika un saproti, ka tik tālu no trases nekas vairs nemainīsies, varēsi tikai bezjēdzīgi klīst apkārt vai gadījumā tomēr aizbraukt līdz tam finišam, lai gonka tiktu izbeigta un tevi ierindotu godpilnajā pēdējā vietā vai arī iziet no spēles un urrā to arī vajadzēja pierādīt ko tagad tagad var pasērfot internetā vai paspēlēt citu spēli vai arī atiet no datora un paaiztikt reālo pasauli skapi tur tā durvis aiziet līdz virtuvei paskatīties uz kādu grāmatu apēst produktu pasēdēt dīvānā paskatīties kādu filmu izbeidziet sacelties pret pasauli un izbeidziet ļaut komandēt visādām iestādēm un sistēmām kas darbojas pašas no sevis pdf un vispār sacelties un aizlaisties un būt par bomzi cik romantiski tik romantiski, ka izklausās pat banāli, bet ir rīgā tāda biedrība bulšits, kura apzinās, ka tās nosaukums ir triviāls un kura nodarbojas plaša mēroga bulšitu tai ir arī savs ievērojams finansējums tās darbība brīžiem pāriet totālā pasīvā nekamā bet brīžiem tā aktīvi nodarbojas ar bulšitu aiz kura ir liela apsmedzeņošana mani uzņēma šādā biedrībā ar mani sazinājās un izrādīja interesi manā personā man teica mēs jūs jau kādu laiku vērojam un jūs lieliski atbilstat mūsu bulšita kritērijiem jūs tik neatlaidīgi nodarbojaties ar bulšitu, ka esam patiess tīrradnis tādēļ nāciet mūsu rindās mēs varbūt jums kādreiz maksāsim naudu, bet pie mums telpās vienmēr varēs dabūt kaut ko ēst un padzerties un tur vienmēr būs mājīgi un brīva atmosfēra un nāciet vien pie mums palieciet cik ilgi gribat un nodarbojaties ar bulšitu vai nenodarbojieties nearko kāda razņica un es teicu šur es jūs apciemošu bet vispirms es gribu piecsimts latus, lai justos drošāk, lai es varu aiziet pusdienās un uz klubiem kad man sagribas kā arī lai var ielikt ledusskpaī daudz alus ja jums tas jau tur nav tā mēs sarunājām un tagad es esmu slepenās rīgas biedrības bulšits biedrs man te patīk un es jūtu ka daudz varēšu darīt bulšita labā |
|
halo istabas serviss? man lūdzu biezpienu ar siļķi. jūsu pasūtījums pieņemts, ser, paldies. esiet mani viesi. vakariņas. |
|
es tomēr neskatīšos filmu tikai ausis nosautēju un nokaltēju lielu koku ogu bērzu bērziņu tagad viņš nokaltis tas ir labit viņš ir latvietis mēs esam draugi enigma leijerkastnieki mēs esam vienā maisā bez maizes bez biksēm vieni paši atstāti plašā pasaulē rāpot pa sienām pēc kilograma tapešu un īpašas līmes, lai mūs pielīmē, lai mēs neatlūpam, tā mēs sakam savām lūpām lai tās netrīc pie zemestrīcas krūtīm, bet mūs neklausa mēs paši paklausīgi bet mūs neviens neklausa, tad arī atspērāmies un visus apdzinām atriebāmies līdz mūs sadzina kūtī durvis aizslēdza un kāds neredzams spēks sāka dalīt pātagas man tika tā ar sarkano stumbeni un es tumsā neko neredzēju tikai dzirdēju kliedzienus pa televizoru nezinu vai tie bija ierakstīti vai tiešraide no hokeja vai volejbola bet kādu stipri sita es arī kādam blakus iesitu tas bez skaņas saruka tās bija drēbes kurās neviena nebija es sabijos un mana miesa palika stāvam nekustīga es gaidīju kad man no visām pusēm sāks pieskarties, bet tas nenotika un es uzelpoju nopūtos ieelpoju un tas nekad nebeidzās vēl tagad krūtis cilājas manas aics ir pa taisno piesaistītas kāda sveša cilvēka nāsīm viņš tik interesanti elpo, ka es jau palaidu garām četrus tramvajus bet biļeti vēl neesmu nopircis varbūt to nemaz nedarījušu džordž bataljon pasaki man priekšā kā man izturēties šajā publikā vai man ir iekšā vai tev bija kas padomā, kad uzaicināji mani ciemos es tagad atsperšos un tu uzņem laiku es atskaitīšos kad būšu aizlaidies bet pagaidām atā es braukšu autobusā un domāšu rasēšu zīmēšu uzmetīšu un kaprīzs palikšu visu to ziemas periodu kuru nodzīvoju bez apkures un ar vienu avīzi trīs mēnešus visus pantiņus zināju un atzīmes mazliet noguru gribētu piesēsties uz taburetes atstutē mani paturi es tagad elpošu vārīšu ēst es gulēšu celšos un staigāšu sēdēšu uz taburetes un tu mani nepārstāsi turēt, jo tā turās pasaule, tā jāturas mums arī |
|
man protams nav tiesību, bet es gribētu izvēlēties kaut ko tik labu ievēlēties, lai piepildītais atsistos atpakaļ kā lodāmura gāzes vads gāzmaska es sēžu parkā man virsū nāk zīles no visām pusēm nova neviena ozola apkārt tikai īd luksemburga zem soliņa zem soliņa es sēžu kā radubērns un man rāda brilles žīds un čigāns abi siāmas dvīņi es viņiem izložņāju kabatas bet neko neatrodu nospriežu ka nabagi lai gan atnāca ar kājām es redzēju kā viņi berzējās viens gar otru izčamdīdami viens otra kabatas un zinādami ka otrs zin, ko viens dara to otrs nojauš un es viņiem izstāstīju savus plānus biju gatavs viņiem iekosties rokā, ja tie mani nepalaidīs vaļā biju gatavs spalgi kliegt un spert kādam pretimnācējam, lai gan zem soliem neviens neielūkojas nekad nevar zināt tā es nonācu mūsu fakultātē un vēlējos uzzināt ziņas bet dežurante man neteica dekanātā man neteica atnācu vēlreiz pie dežurantes piedraudēju ar glaimiem ar varu mēģināju ar viltu ar žīdu atnācu pie rokas tas žēlojās ka pazaudējis savu brāli es viņam apsolīju bezmaksas operāciju viņš atmeta ar roku es skatījos pulkstenī četras minūtes tad pacēlu galvu un viss bija tieši tāpat joprojām ārā lija un mana soma bija samirkusi es izvilku no paciņas jaunu pulksteni iepūtu cigaretē un mēs rokās sadevušies šķērsojām krustojumu pa diagonāli par laimi diena bija izdevusies un vadītāji bija priecīgi kā iv gurķīši ar hieroglifu cepurītēm ideja aplaupīt grāmatnīcu nāca spontāni bet man vajadzēja ieskriet darbā vispirms tas arī visu izmainīja un aizkavējies es vēl piecas minūtes viss būtu iznācis kā izplānots tas būtu kā teikt statisks es biju pirms šī gadījuma un tāds paliktu arī turpmāk, ja vien varētu nošķirt notikumus no to cēloņsakarībām ar tādu pašu drošticamību ar kādu es ielādēju krāsnī kārtējo klasiķa manuskriptu un gaidu kad tvana gāze pa beigtajiem šīfera dzīpariem nonāks manā inkarnālajā sistēmā un paņems pie dziesmas tās baigās jau nu runas kas cirkulē apkārt ka vienā gaišā dienā tiešām ņemšu un saņemšos visiem maisiem galus atsiešu un palaidīšu lapsiņas pa spalvaino aramzemi lai nes manas ziņas un pastalas pa gaisu lai viss aiziet virpulī es tā sadusmojos ka papīra groziņi visriņķī sāka sīki īdēt un žvadzināties tā nemierīgi uz vietas mīņāties kā dejodami sīkmanības deju bet devīgais dievs mūsos noraudzījās un turpināja klausīt ko viņam saka demis rusos un ēda rīsu tiramisu un zivi, ko nopirka kioskā pie veikala tie spekulanti es viņiem ar valūtu iemetīšu tik spēcīgi ka mūsu mājas nolīgosies viss ciems sacelts uz sūnām ilgi vairs neizturēs un mūs visus apgāzīs augšpēdus kāds mītiskais tēls kentaurs piemēram ar durkli azotē nākamajā brīdī ko es redzu durklis jau miesā līdz pusei un turpina kustēties iekšā es caps paķeru kartupeļu kasti un paspēju izsteigties ārā tā tad arī bija mana galvenā balva dažs labs vispār palika bešā tāpēc nav pamata žēloties |
|
|