| |
 | Mar. 1st, 2009 @ 03:34 pm  |
|---|
|
man protams nav tiesību, bet es gribētu izvēlēties kaut ko tik labu ievēlēties, lai piepildītais atsistos atpakaļ kā lodāmura gāzes vads gāzmaska es sēžu parkā man virsū nāk zīles no visām pusēm nova neviena ozola apkārt tikai īd luksemburga zem soliņa zem soliņa es sēžu kā radubērns un man rāda brilles žīds un čigāns abi siāmas dvīņi es viņiem izložņāju kabatas bet neko neatrodu nospriežu ka nabagi lai gan atnāca ar kājām es redzēju kā viņi berzējās viens gar otru izčamdīdami viens otra kabatas un zinādami ka otrs zin, ko viens dara to otrs nojauš un es viņiem izstāstīju savus plānus biju gatavs viņiem iekosties rokā, ja tie mani nepalaidīs vaļā biju gatavs spalgi kliegt un spert kādam pretimnācējam, lai gan zem soliem neviens neielūkojas nekad nevar zināt tā es nonācu mūsu fakultātē un vēlējos uzzināt ziņas bet dežurante man neteica dekanātā man neteica atnācu vēlreiz pie dežurantes piedraudēju ar glaimiem ar varu mēģināju ar viltu ar žīdu atnācu pie rokas tas žēlojās ka pazaudējis savu brāli es viņam apsolīju bezmaksas operāciju viņš atmeta ar roku es skatījos pulkstenī četras minūtes tad pacēlu galvu un viss bija tieši tāpat joprojām ārā lija un mana soma bija samirkusi es izvilku no paciņas jaunu pulksteni iepūtu cigaretē un mēs rokās sadevušies šķērsojām krustojumu pa diagonāli par laimi diena bija izdevusies un vadītāji bija priecīgi kā iv gurķīši ar hieroglifu cepurītēm ideja aplaupīt grāmatnīcu nāca spontāni bet man vajadzēja ieskriet darbā vispirms tas arī visu izmainīja un aizkavējies es vēl piecas minūtes viss būtu iznācis kā izplānots tas būtu kā teikt statisks es biju pirms šī gadījuma un tāds paliktu arī turpmāk, ja vien varētu nošķirt notikumus no to cēloņsakarībām ar tādu pašu drošticamību ar kādu es ielādēju krāsnī kārtējo klasiķa manuskriptu un gaidu kad tvana gāze pa beigtajiem šīfera dzīpariem nonāks manā inkarnālajā sistēmā un paņems pie dziesmas tās baigās jau nu runas kas cirkulē apkārt ka vienā gaišā dienā tiešām ņemšu un saņemšos visiem maisiem galus atsiešu un palaidīšu lapsiņas pa spalvaino aramzemi lai nes manas ziņas un pastalas pa gaisu lai viss aiziet virpulī es tā sadusmojos ka papīra groziņi visriņķī sāka sīki īdēt un žvadzināties tā nemierīgi uz vietas mīņāties kā dejodami sīkmanības deju bet devīgais dievs mūsos noraudzījās un turpināja klausīt ko viņam saka demis rusos un ēda rīsu tiramisu un zivi, ko nopirka kioskā pie veikala tie spekulanti es viņiem ar valūtu iemetīšu tik spēcīgi ka mūsu mājas nolīgosies viss ciems sacelts uz sūnām ilgi vairs neizturēs un mūs visus apgāzīs augšpēdus kāds mītiskais tēls kentaurs piemēram ar durkli azotē nākamajā brīdī ko es redzu durklis jau miesā līdz pusei un turpina kustēties iekšā es caps paķeru kartupeļu kasti un paspēju izsteigties ārā tā tad arī bija mana galvenā balva dažs labs vispār palika bešā tāpēc nav pamata žēloties |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}