Viena lapa - Post a comment

man piezvanīja pārstāve un vēlējās mani intervēt, es prasīju, kāpēc jūs vēlaties mani intervēt, viņa teica, mēs vālamies, lai jūs pastāstāt par savu dzīvi, es teicu, es jums nestāstīšu par savu dzīvi, jo man nav dzīves, stipendijas ir jāpiešķir tiem, kam riebjas mācīties, nevis tiem, kam vajag ceļamaizi, attālums starp vietām ir ne tikai telpā, kad esi pietiekami ilgi močījis pa gazonu un aizlaidies no galvenās trases, tad saproti, ka tādā veidā neko nesasniegsi un tas ir tas bonuss, ko arī vajadzēja pierādīt, jo brauco pa trasi nonāksi finišā un ieņemsi vietu, bet kad esi aizbraucis gazonā un esi ievērojami nopakaļ pārējiem dalībniekiem un zini, ka nav iespējams viņus vairs panākt, tad tu izej no spēles, jo tev apnika un saproti, ka tik tālu no trases nekas vairs nemainīsies, varēsi tikai bezjēdzīgi klīst apkārt vai gadījumā tomēr aizbraukt līdz tam finišam, lai gonka tiktu izbeigta un tevi ierindotu godpilnajā pēdējā vietā vai arī iziet no spēles un urrā to arī vajadzēja pierādīt ko tagad tagad var pasērfot internetā vai paspēlēt citu spēli vai arī atiet no datora un paaiztikt reālo pasauli skapi tur tā durvis aiziet līdz virtuvei paskatīties uz kādu grāmatu apēst produktu pasēdēt dīvānā paskatīties kādu filmu izbeidziet sacelties pret pasauli un izbeidziet ļaut komandēt visādām iestādēm un sistēmām kas darbojas pašas no sevis pdf un vispār sacelties un aizlaisties un būt par bomzi cik romantiski tik romantiski, ka izklausās pat banāli, bet ir rīgā tāda biedrība bulšits, kura apzinās, ka tās nosaukums ir triviāls un kura nodarbojas plaša mēroga bulšitu tai ir arī savs ievērojams finansējums tās darbība brīžiem pāriet totālā pasīvā nekamā bet brīžiem tā aktīvi nodarbojas ar bulšitu aiz kura ir liela apsmedzeņošana mani uzņēma šādā biedrībā ar mani sazinājās un izrādīja interesi manā personā man teica mēs jūs jau kādu laiku vērojam un jūs lieliski atbilstat mūsu bulšita kritērijiem jūs tik neatlaidīgi nodarbojaties ar bulšitu, ka esam patiess tīrradnis tādēļ nāciet mūsu rindās mēs varbūt jums kādreiz maksāsim naudu, bet pie mums telpās vienmēr varēs dabūt kaut ko ēst un padzerties un tur vienmēr būs mājīgi un brīva atmosfēra un nāciet vien pie mums palieciet cik ilgi gribat un nodarbojaties ar bulšitu vai nenodarbojieties nearko kāda razņica un es teicu šur es jūs apciemošu bet vispirms es gribu piecsimts latus, lai justos drošāk, lai es varu aiziet pusdienās un uz klubiem kad man sagribas kā arī lai var ielikt ledusskpaī daudz alus ja jums tas jau tur nav tā mēs sarunājām un tagad es esmu slepenās rīgas biedrības bulšits biedrs man te patīk un es jūtu ka daudz varēšu darīt bulšita labā