 |








 |
smejmoon | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Šorīt ejot pa urbānām takām uz rimi pirkt lētu kafiju, klausījos podkastu, kas atgādināja man par Borhesu. Kad lasi, nesaproti, bet iekšā kaut kas notiek. Tāds, ko citi autori nevar izraisīt, bet man nav skaidrs kapēc un kāpēc. Un par Rotko un Līgas kluso draudzeni Inu ar viņas gleznām, bet nenobīdīsimies.
Veikalā nopirku kg kafijas, granulas ar zivju eļļu 4 mēnešiem, minerālūdeni gurķu skābēšanai, pistācijas un zemesriekstu sviestu. Lēti.
Pārnākot mājās meklēju grāmatu un atradu tikai Kortasāru. Pat es saprotu, ka tas nav Borhess. Domāju vai neesmu kādam aizdevis, atdevis, kas man bija? Grāmatas dodu prom viegli, jo agrāk lasīju tik vienreiz un atcerējos labi. Tagad neatceros, tik tāds zils vāks palicis atmiņā, bet neesmu drošs.
Lūdzu ieteikt no kura gala sākt, kur dabūt un kā lasīt? Ko piedzert un uzkost?
Nopietni mākslas literatūru neesmu lasījis gadus 25, bet kaut kādas smadzeņu spējas ir atgriezušās. Varbūt jāsāk ar ko vieglāku?
Pirkt? Kur ko? Bibliotēka? Arī 25 gadus neesmu lietojis. Aizņemties? Es neesmu kārtīgs cilvēks, man grāmatas putekļos, kaudzēs, kastēs aiz skapja, utt. Daudz kārtīgāks nekā jaunībā, kad uz grīdas bija taciņas starp grāmatām vai bērnībā, kad grāmatas puva vagās vai mežā - koku zaros.
Tagad tīru plauktus, putekļu sūcēju jau izjaucu un iztīrīju. Vēl gribas vannu. Kādreiz daudz lasīju tieši vannā, bet laikam nav labi ādai. Kaut kā tā, man likās ciba sapratīs. Un varbūt ir kas mūsdienīgs, kas aizpilda to pašu nišu.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
punkts | |
 |
 |
 |
 |
pireneju pussalā pussasalis sālsstabs stilba resnumā ar grieztām rievām kā tomāta sēkliņas es pret savu celi hraps salauzu mamuta kaulu tas tik bija pulveris, kas tur izbira, zili brīnumi pulveris bija mucveidīgs, tas spīdēja saulē un darīja savu lietu, pilnīgi pulverizētu vienu vienīgu reizi uzsmēķēju cigāru ar irbuļu lietu zem nojumes slēpos un slēpoju slēptās slēpes apslēptas izklaides, kad ārā līst nedrīkst bet es izlīdu vienās zeķēs un dabūju zeķu tanline tas ir bravūrīgi tā teikt, kopš dinozauru laikiem, bet zeķu tanline mani padara par tēlainu tēlu tālmešanas meistars es esmu, varu iesviest logā pusaizēstu pudeles trauku puse mārrutka, divas tējkarotes aso piparu un laima puslode puse odzes, divas mērkarotes aromātiskās kafijas trompetes skaņas un talmuda kserokopijas pavairotas, lai attīstītu poras uz pieres un uz pēdām dzīvo devītās adventes māsteri, kuriem ar plāksteri aizlīmēts virtuves logs, tie cīgās cīnās, špricējas un ar elkoņiem cīnās, stampeding editing and proceeding strutas ir tīrākais penicilīna pietātes enkodings vai pat brutāls kamieļu kamiešu kompīdings var arī asklēpisko sonoru palaist pa apvadu, ja viņa ir ieciklēta vai savādāk mitiģēta verbālā trose valis ar koronu m paku palaist vali palaistuve vaļa vulva vovulācija mimikratorisks baleta uzvedums ar balto sejas pūderi un tādiem kā kimono, bet baleta adresācijā sasiets pauniņā situacionisms suziņkijs viskija pleznu pūd p.ū.d. pārcilvēcisks ūdens dimensions ar akvalangu uz tu arvien atlētiskāks ar katru dienu racionālāks steigšus apēst steiku lielu resnu lāci un lāceņu medu verlibra logos lokos un pelnītos un nepelnītos voiceka skribentos rokturu līmlentēs vaikles laimes pūdētais cukurs stāv lampā uz goda piedzītā plūdoņa penzā un stargeitā nemaz ne vulnerabls stiegrains sienas pulkstenis ar laimes laimu ar ciparu surogātu it kā viens būtu iepūsts, bet pārlieku komplicēts, bet otra pulsācija ir tiešā pretrunā lieliskuma principam, ko apspriežam šodien, par to runājam un to cildinām kā mēli mums patīk pielikt pie zobiem, ja pa šo laiku nav izveidojušās permanentas, bet brīžiem nenoslēpjamas grimases mūsu sejas muskulatorā pašapziņa neļauj aptraipīt savu godu un pašcieņu, tā sliecas mums nodemonstrēt cik vīlušies esam izdalītajā setapā, kuram arī ir savas gradācijas līdz līmenim, kur pat tavi apzināti sasniegumi ir predeterminēti, bet protams vienmēr paliek tā karote ar kuru sevi baro vai ar dieva vai tēva, vai svētā gara roku un tikai padomā uz palodzes gulēdams, vai, iedams mājās, esi paņēmis visu nepieciešamo, lai atgriežoties varētu atkal pagriesties, lai nebūtu tā, ka pašam sev teiktais izrādītos tikai spogulijas algāmijas.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
punkts | |
 |
 |
 |
 |
puritānija es pirms pusdienām biju satraucies biju licis grodā ogas tu biji licis grauzdiņus pogā? pakrovskā tieši biju solījis, ka darīšu paganeli tu raudāji, kad es tev teicu, ka tu būsi kanēlis trauki plīsa paši, es pat neturēju sevi rokās tu krietni pastrādāji, kad teici, ka neesi pelnījis atpūtu tu jau pats būtu vairāk solījis, ja es tev neproponētu tā jau saka, kad zirgi badās tā. siekalas nav no mizas tecējušas tās visdrīzāk ienākušas pa sānu durvīm un turējušas rokturi ciet pagaidi. tā, lūk. kas tur bija par satraukumu, pilnīgi iegāzās glāzē vesels lērums atreferētu centību. visas divas dienas bija lieliska sajūta, ja neskaita straumi strombergu. piecas dienas cietu klusu, sestā dienā lēju liesmu, septītajā uzvarēju tieši tas pats, kas ar mani atgadījās esi laipni aicināts kurlmēmo klubā bet ja padomā tas arī ir lietderīgi, bet to nākamreiz.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |