uznaaca atminjas:)
aizgapaajushoziem man nomira vecteevs un bija tik ljoti jociigi pieksarties vinjam... vinjsh bija auxts! jaa......... es arii atceros kaa mees speeleejaam abi kaartis un vinjsh vienmeer uzvareeja, un es tikai teicu- veelreiz , veelreiz:)! un kaa man vinjsh maaciija speeleet dambreti utt.... un r tik jauki ka ir atminjas.... taas gruutos briizjos paliidz utt.....
un galvenais jau ir atcereeties cik daudz laba shie cilveeki muusu dziivee ir ienesushi, un priecaaties par bijusho....
lielu kljuudu es izdaiiju man shkjiet ka neaizgaaju uz savas beerniiabs labaakaas draudzenes beereem. nezinu- nespeeju........ pukjes atstaaju savaa istabaa uz skapja pie sveciiteem........... bet nez... laikam jau taa bija pareizi ka neaizgaaju jo taa prieksh maniim tajaa briidii bija vislabaam.....
izsaapeeju visas saapes savaa spilvenaa maajaas.....
vuh nu jaa...... dziive izspeejee visaadus jokus ar mums, bet mums tas ir jaapienjem, un nekas jau nau muuzjiigs....................
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: