Garastāvoklis:

cold

miss you ..
To ko var atļauties Te , to nevar atļauties Tur..
Skatos ziepenes un šausminos - mīlestības dēl no'vac, tēlo paralīzi utt .. Bet es man šķiet - tam cilvēkam - ko šķiet, mīlu, pat nekad nepateikšu to .Jo Pati pie pilnīgi visa esmu vainīga, pie pilnīg visa.! Un tas,ja teiktu ko.. Vai runātu, neko neiamnītu, tikai domājams kko saboj;atu. Bet ziniet - nav jau ko sabojāt .. Bet domājot ar galvu - iegūt ar ne.. Jo viss jau ir skaidrāks par skaidru. Jācer,ka tās sajūtas pāries. J;acer,ka nedomāšu par šo personu. Jācer,ka man viss par viņu neatgādinās. Jācer,ka neilgošos pēc viņa apskāvieniem, skūpsties , kodiem lūpa, mīļuma.. Bāāā.. Bet es joprojām to daru. Tāk - cik tie gadi tur jau pagājuši- 2vi?! Nu apmērām, vai nav draudīgi? Un es vairs morāli to nevaru izturēt. Sēžu visu laiku ar asarām acīs, kamols stāv kaklā .. Atliek paskatīties uz to bili- tajā vasarā - mūsu.. Nē, tas bija pavasaris. AIJH . Tu sēdi un saproti- kādam gan tam visam nozīme- ko es jūtu..

Pīsiņš.