Dzīve nav taisnīga un nekad nav solījusies tāda būt. Bet mesties pāraudzināt citus ir pats mazjēdzīgākais, ko var darīt, lai to labotu vai vismaz mēģinātu uzlabot. Sevi ir jāaudzina, lai citi mainītos.
Man ir nācies mierināt vecākus, kuru bērni vairs nav. Un Tev?
Neviens nevienam nav solījis arī, ka visi nodzīvos garu un skaistu dzīvi un nomirs no vecuma. Mirst dažādu vecumu ļaudis, zīdaiņi, bērni, pusaudži, jaunieši u.t.t. Un vienmēr kādam tas sāp. Bet vainīgo meklēšana, turklāt - imho, nepareizajā virzienā, nepalīdzēs nevienam.