nē nu ir kategorija cilvēku, kam tas šķiet norma. šaubu nav.
Jā, manu kladi bērnībā ķēpāja. Guvu mācību. Bet ir tādi, kas neko neiemācās un turpina "izgāzties" esot pieauguši.
Dzīve nav taisnīga un nekad nav solījusies tāda būt. Bet mesties pāraudzināt citus ir pats mazjēdzīgākais, ko var darīt, lai to labotu vai vismaz mēģinātu uzlabot. Sevi ir jāaudzina, lai citi mainītos.
Pamierini ar šādiem vārdiem tos vecākus, kuriem meitas vairs nav. Viņiem noteikti paliks vieglāk.
Man ir nācies mierināt vecākus, kuru bērni vairs nav. Un Tev?
Neviens nevienam nav solījis arī, ka visi nodzīvos garu un skaistu dzīvi un nomirs no vecuma. Mirst dažādu vecumu ļaudis, zīdaiņi, bērni, pusaudži, jaunieši u.t.t. Un vienmēr kādam tas sāp. Bet vainīgo meklēšana, turklāt - imho, nepareizajā virzienā, nepalīdzēs nevienam.