Vai, piedod, nepaskaidroju, ka "pidars" un "čigāns" ir metaforas, cerēju, ka pati sapratīsi.:) Un blogs (ja vien neraksta "aiz atslēdziņas") nav privātā, bet gan publiskā telpa.
Es pati neesmu The Raksta mērķauditorija un neko tajā uz sevi personiski attiecināt nevarēju. Bet man tas likās uzkrītoši eksaltēts, neapdomīgiem vispārinājumiem un pārspīlējumiem pilns, vienpusīgs - arī no metodoloģiskā viedokļa, cik nu es psiholoģijas teorijās orientējos - turklāt ar nolūku veidots tā, lai brutāli emocionāli iedarbotos uz vientuļajām mātēm. Tas viss kopumā man likās stipri neprofesionāli un lika domāt par izplatīto psihologu arodslimību - savu privāto kompleksu remdēšanu uz esošo un potenciālo klientu rēķina.
Nu nezinu gan. Pietiekami ilgi un mokoši esmu bijusi vientuļā māte un savā ziņā joprojām tāda esmu. bet neko TIK saasinātu un nepareizu tur neieraudzīju.
Vot šite es Sirdnas vietā uzmestu lūpu!;P
Šite es uzdrošināšos atgādināt par savu izvirtīgo dzīves gājumu - man ir 3 bērni, katram savs tēvs un vienam cita māte. Itogo - dažādas pieredzes un sajūtas.
Jā, jā, un visus tu audzini viena... Krieviski ir tāds vārds - "ņe perdjorgivaj", labi?:)
Acīmredzot starp to, ko es domāju un kā uzrakstīju un starp to, ko Tu saprati no manis uzrakstītā teksta, ir semantisks bezdibenis. Shit happens.
es savā vietā gan neuzmetu.
Es zināju, ka varu uz Tevi paļauties ;)))
8)(8