Augusta DebesisKeep It Simple |
Uh, es jau gaidīju kaut ko daudz niknāku. :))
Es principā varu tikai piebilst, ka spriedze jomā bija jau pirms šī lēmuma. Procenti šurp vai turp, protams, paši par sevi nav nāvējoši, bet tie nāk komplektā ar vispārējām bažām.
(Reply)
"šī gada abonenti taču tiek noformētiun apmaksāti tagad - ar 5% likmi, vai ne? Un to nodokli no abonēšanas darījuma viņi maksās pēc šīs likmes, vai tad ne?"
nē, pēc jaunās. Kas tagad "tikai"10%.
(Reply)
"vai glancētais žurnālītis turpmāk maksās Ls 1.21 līdzšinējo Ls 1.05 "
tas atkarīgs no žurnāla mērķauditorijas. ja pensionāri un jaunas sekretārītes, tad domāju, ka panikai ir iemesls. tā jau 3% šurp vai turp - sīka vienība, bet ir cilvēki, kuriem jau tagad bija pagrūti. es protams atkal par savu māsu. viņas vīrs strādā un pelnĪJA labi. mazajam gads un 4 mēneši, bērnudārza protams nav. māsa strādā vakaros, kad uz pāris stundām dēlu pieskata studente. viņiem jau vasarā/rudenī sāka palikt grūti ar naudām inflācijas dēļ. ir pusnomaksāts auto. tagad māsas vīram apgrieza algu un pielika darba stundas. tātad ienākumi vēl samazinās, bet izdevumi palielinās par vismaz 3% (rupji rēķinot). ja agrāk viņa pirka "Martu", tad domāju, ka tagad viņa tā vairs nedarīs. un pieņemu, ka citas jaunas sievietes arī vairāk apdomāsies.
Ja viņa vairs šajā situācijā nepirks "Martu", tad ne tāpēc, ka tā tagad maksās 68, nevis 59 santīmus, bet tāpēc, ka nav naudas. Un tam nav nekāda sakara ar izdevēju PVN. manuprāt.
nu vispār jā.
man gan personīgi uz drukāto mediju ir īpašs tiks un 3 atkarīgi stāvokļi, ko ļoti ietekmē garastāvoklis. a) nav naudas nepērku, b) nav naudas, gribu pirkt, bet nepērku, jo dārgāks nekā gribu maksāt (nopērku ko lētāku), c) nav naudas, bet sūds par to, ēdīšu plikus kartupeļus, pērku žurnālu. bieži ir gadījies pēc b) izveikt c). bet nu tad vēl bēŗnu man nebija. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||