Interesanti, ka vakar arī vienai manai draudzenei bija kāzas... Ar mācītāju, un pēc tam lauku mājās. Un viss bija tik ļoti pa īstam - i mācītājs ne tāds kā parasti, runāja it kā no sevis, ne Dieva, un neko lieku un pārspīlētu. Un cilvēki, kuri precējās - jā, tie bija jau tādos gados un ar tādu dzīves izpratni un pieredzi, ka gribas ticēt - nē, ir pilnīga pārliecība - tas tiešām ir uz mūžu. Ka te nu reiz cilvēki zina, ko un kāpēc dara.
Un viss tas kopā atstāja tik gaišu iespaidu.