Kaut kā diktām jau nu precīzi Melgalvs pamanījies uzrakstīt jau tai tālajā 1988-ajā...
Ņem, brālīti, kakā akā, sper pa galvu sunīšam.
Kas gan ir šī sīkā smaka pasaulītes plašumam?
Sasper līkiem vecīšiem viņu mūža gājumiņu,
Varbūt sevim iegūsies zelta… kviešu šņabja krājumiņu.