Rādās, ka man arī (par to brīvo laiku runājot)... Es ar to darbu galīgi vairs nespēju "iedraudzēties"... mīnusi sāk krietni pārsniegt plusus.... Patlaban esmu jaunu darba meklējumu priekšposmā - kad ar īgni saviebtu ģīmīti izšķirstu avīzi, lai secinātu, ka priekš manis nekā nav. Nākamais posms ir, kad sāku secināt, ka "šo" varbūt varētu, un arī "tur" varbūt ir vērts mēģināt.... Nu līdz 3.posmam, kad viss šķiet labs un pieņemams un līdz 4. - kad esi gatavs darīt gandrīz jebko, par laimi vēl nekad neesmu tikusi:) Varētu būt diezgan nepatīkamas sajūtas:)
Khmmm..... tv.... nu dažreiz ja ir ko redzēt un dažreiz ja galīgi nav ko redzēt. Vidēji dienā laikam 1 st. sanāk (panorāma + reklāmas + filmu sākumi). Bet ir jau kādreiz arī šis tas noderīgs. Piem., pirms laba laika rādīja pāris filmas kuras es ļoti vēlējos redzēt (un tad arī tās, protams, noskatījos): Ņ.Mihalkova "Сибирский цирюльник" un "Утомленные солнцем". Bija vērts. Ja nav redzētas, varu ieteikt. Tāpat ziņas... Nu neatliek laika man avīzi pāršķirstīt, to var tikai sestdienu rītos. Te nu arī tv izlīdz.