Aha, interesanta gan.
Nupat atcerējos, ka beidzot savu darbu TAJĀ iestādījumā savācu līdzi astoņas disketes ar visu, ko biju rakstveidā tulkojusi – tur kaut kur bija arī draudzību tulkojumi - es toreiz rakstīju un smīkņāju kā reizi par to pašu – ka ja visām iesaistītajām pusēm tas notiktu par personīgajiem līdzekļiem, vai viņi mestos to darīt tieši tik pat sparīgi vai kā.
Vispār jau tie draudzību pasākumi - jēgu neesmu izpratusi joprojām.
Tāpat kā nespēju izprast jēgu dāvanām, it kā personiskām, kas tiek tādos pasākumos dāvinātas, bet kuras nevar ņemt mājās un pats lietot pēc saviem ieskatiem – tās jānoliek plauktiņā, lai krāj putekļus. Nu, tad nafuj vispār kaut ko jādāvina? :))))))
ok, murgojos.