Manā zemē ir tikai lietus, mākoņu slāņi, kas nebeidzami izbraukā debesis, līdz man sareibst galva, un blāva, piesardzīga rīta gaisma, kas slapstās uz pirkstgaliem, kad es mostos viena. Dažreiz man ir grūti noticēt, ka es vispār pastāvu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: