Es varu iztēloties Tevi. Es varu iztēloties, kā Tu atver savu melnā ādā iesieto dienasgrāmatu un ieraksti pāris rindas, tik daudz, cik atliek laika, gaidot mašīnā benzīna uzpildes stacijā vai kādā no lētajām viesnīcām, kurās tu nakšņo. Tavs rokraksts ir sīks un nedaudz paviršs, un bieži vien Tu aizmirsti pierakstīt datumu. Un dažreiz domai nav vārdu, ir tikai kaut kādas ilgas, kas nenovēršami žņaudz Tavu sirdi, un Tu atļauj skatienam aizslīdēt tālumā un izšķīst kaut kur kokos šosejas malā. Un pēc tam Tu kaut kā bezspēcīgi un vienaldzīgi aizver dienasgrāmatu un apmet tai apkārt ādas siksniņu, un Tu jau esi aizmirsis, tieši tajā brīdī Tu izmet no galvas visu.