Sienas neko nesaka. Neko nesaka arī skapji, virtuves iekārtas, krēsli, galdi, griestu baltums. Uz palodzes nedejo baloži un nesitas lēnas lietus piles. Tikai rūsgana saule lēni guļ uz manas dzīves. Man nav, kur iet, ir svētdiena. Pirkstos kafijas krūze un tukšums logā. Drīz es atkal attapšos uz kāpnēm vējā pie kādas svarīgas ēkas ieejas durvīm, un būs ikdiena, paskatoties apkārt, es ieraudzīšu tikai to.