Auksts hotelis. Vannasistabā uz kādas flīzes lūpu nospiedums. Nezinu, ko iepriekšējā iedzīvotāja ar to bija gribējusi teikt. Man šīs mazās, neērtās telpas vienmēr asociējas ar slepkavībām no kino. Spilgtas asinis sniegbaltās vannās, tik treknas, ka ūdens nekad tās pilnībā nenomazgā. Tādēļ ir neomulīgi ieiet.

Sēžu biezā frotē halātā, drebinos. Ārā ir tumsa un slapjdraņķis. Paveros apkārt un saprotu, ka es nemaz nezinu, kur atrodos. Tā ir tikai kaut kāda slikti apsildīta telpa, un es pēkšņi varu aizmirst to notikumu ķēdi, kas mani līdz šejienei atvedusi. Varu pazaudēt savu pavedienu, un tad paliktu tikai šī drausmīgā istaba, kas sliktā apgaismojumā izskatās pussabrukusi.