Logu ailes, tik kailas un tukšas dienasvidū, apkvēpušas spilgtajā saulē, ar rāmjiem, kuriem nolobījusies krāsa. Vannas malas ar nenožuvuša ūdens pilieniem un ziepju nosēdumiem. Veca cilvēka miesas skābenā smaka. Šīs lietas, ko nekad neglābs nekādi mīļākie. Eksistencē līdz sirdij iekodušās lietas, un žoklis ir aizcirties, līdz galam.