Kad es pamodos, man blakus gulēja Rafaels. Viņš bija maigi apskāvis mani no aizmugures, un es biju ieritinājusies viņa līkumā. Viņa roka viegli slīga pār manu sānu, un pirksti bija izvijušies cauri maniem. Es jutu neaprakstāmu miera, visa skaidrības un panesamības sajūtu. Tā mēs varētu gulēt mūžīgi, until the seas run dry. Tad es atcerējos, ka neesmu redzējusi Rafaelu vismaz 6 mēnešus. Viņš nevarēja atrasties man blakus. Es biju aizgājusi gulēt viena, pirms tam iedzērusi divas klonazepāma tabletes no Viņas zāļu skapīša. Es pagriezos gultā uz otriem sāniem, lai būtu ar seju pret viņu, un tur neviena vairs nebija. Palagi man apkārt kūlās auksti un tukši.