psiholohs' Friends
 
 [Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 25 friends' journal entries.

    [ << Previous 25 ]
    Wednesday, March 18th, 2026
    zin
         		4:51p
    bet vispār, esmu tajā stadijā, kurā izmazgāt matus ir lielas saņemšanās un piespiešanās jautājums
    disfigurator
         		2:41p
    Īstenībā, ja paklīdušos ebrejus Eiropā - apzināti vai nē - nīst tāpēc, ka viņi šo vietu ar savu Jēzu, Jahvi un Svēto gkaru ilgi varoja līdz pilnībā izvaroja - tad nu, smejies vai nē - poētisks taisnīgums vien beigu galā sanāk. Kolektīvā atmiņa, "Nekas nav aizmirsts, nekas netiks aizmirsts!"
    Bībele pati saka - par taviem grēkiem maksās dēli un dēlu dēli n-tajās paaudzēs - viss pēc priekšrakstiem, kurus paši sev sagudroja, pa ceļam ērti uzstādot sevi par izredzētajiem. Priekšraksti, kuri gan jau atspoguļo cilvēku uzvedības novērojumus ilgtermiņā: ir rīcība un tad tai seko sekas. Ja ne šodien, tad rīt.

    Subjektīvo attieksmi nepaudīšu, vien iešāvās prātā šāda taisnīguma potence.
    disfigurator
         		2:12p
    O Saala Sakraal - Oastar
    Klausos šo darbā fonā un ar abām nierēm jūtu, cik zvērīgi spēcīgi šis albums būtu kāda hihidēliķa ietekmē. Baisi vilinoši, bet baisi baisi. Aknas piekrīt, sirds raustas, smadzenes šaubīgi, bet priecīgi saviļņotas skatās apkārt. Ceļojums uz ego nāvi un tās nestās atbrīvošanās no šīssaules važām - garantēts! Skan pēc nāvītē pavadīšanas rituāla.
    Kvalitatīvas, rāmas enerģijas transformācijas rituāla Dark Ambient settingā - viennozīmīgi saudzējams projekts/kultūras piemērs.

    https://music.youtube.com/channel/UCuqX-c-ZKeTfPU0jYctvaPg
    https://cycliclaw.bandcamp.com/album/oastar


    Third Full-Length Ritual Offering

    Oastar marks the long-awaited third manifestation of O Saala Sakraal, the ceremonial vessel guided by nOh v°v (of Trepaneringsritualen and Norn) and Sunnifa St. Álander (of Hadewych).

    Recorded in the aftermath of the discovery and subsequent destruction of an ancient solar temple by local authorities in the eastern region of Hamaland, a land still shadowed by the enduring influence of the Church, this new work channels both lament and invocation. Amidst these events, O Saala Sakraal deepen their exploration of the sacred and the profane, weaving six aural ceremonies designed to open liminal sonic spaces where the residual wounds of Christian dominion may begin to heal.
    Steeped in woodland mysticism, Oastar unfolds as a cycle of rituals, to facilitate flow states, purify and transform, and call forth coalescence from fragmentation. Beneath its layers, a burning resonance persists: a yearning for restoration, for a return to the primordial harmony that once bound all things. The album closes with a single solemn hymn to dusk, a slow descent into stillness where night and renewal converge.

    Six pieces of consolidation and transcendence, offered to the world in its darkest hour.



    Current Music: (We Come) Cloaked in the Guises of the Woods

    disfigurator
         		9:40a
    Pietura radošam smaidam

    O, forši, ka nesen parādījās dzelzceļa reiss starp diviem - man sniegta iespēja pēc brīvas izvēles konkrēto stundu saskaldīt uz pusēm. Nodomāju, ka es varētu uzvesties kā audzināts pilsonis un uz darbu ierasties laicīgāk, lai gan neviens cits par to mani nebaksta - tik es, sevi. Šodien jau reizi trešo braucu ar jauno reisu un pamanu, ka tas man cepī ievērojami vairāk par ierasto. Interesants secinājums. Kādi tam varētu būt iemesli? Agrāks rīts un svaigāks gaiss, jo tukšāka un kārtīgāka Rīga - ļoti maz divratu monstri pamesti uz ietvēm, mazāk dīzeļauto krustojumos - visi smakotāji un nekārtībnieki vēl miegā vārtās vai jau malko savu rīta dzērienu, uzpīpē - labrīt, latvieši!

    "Nākamā pietura: Torņakalns!"
    Vienmēr gribējies tur savam fotoaparātam parādīt šo skaistumu, kas vairumam šķitīs totāls bardaks. Vieta nepieradināta, nepielaizīta - purvs ēd mazdārziņus dzelzceļa malā - šur un tur pavīd pa dārziņbūdas jumtam - Stalker filmas vaibi. Ļoti estētiski un kolosāli, taču darba laika sākums ir darba laika sākums. Bik dirsciplīnas, lūdzu, nevar tak visas atrastās konfektes ņemt un rīt! Un tā nu arī līdz šim tik biju siekalojies un siekalojies vien, vērodams, kā cilvēkdarbību rezultātā šī vieta tiek pārvērsta... Ehh, tā nedrīkst! Lecu no vilciena ārā un šo dienu sākšu ar saldumiem! Izkāpju un skatam paveras divi rotaļlaukumi biezā miglā: pa labi ir pleķītis dabas, bet pa kreisi - dzelzceļš. ( ... tālāk ... )

    Tuesday, March 17th, 2026
    basta
         		10:55p
    "Uz Zviedriju aizbēgušie dzejnieki bija parsteigti, ka tos uzreiz grib izdot"
    dienasgramata
         		4:05p
    diametrāli pretēja ideoloģija
    dienasgramata
         		1:04p
    potenciāli kaitnieciska informācija
    punkts
         		12:33p
    Tad jau manīs, kuros kapos zvanīs. Kalendārs mani sauc ir ļoti labs.
    dienasgramata
         		11:53a
    pierādījumos balstīta pornogrāfija
    Monday, March 16th, 2026
    basta
         		10:55p
    \m/ я подметал \m/
    inese_tk
         		9:51p
    marts
    bija ļoti labs eksistenciālā eskeipisma mēneša noslēgums. atbrauca K - atklājām visādas sezonas - bf ieurba bērzā, K uzcepa savu epic sojšliku, bijām iegremdēties Niedrājā.
    ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
    7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
    ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.

    šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.
    disfigurator
         		10:36a
    Man kompi vispār vajag?

    Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
    Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!

    Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
    Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
    Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.

    Vai man ikdienā vajag kompi?
    Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~5-10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.

    Kādām funkcijām man kalpo mājas dators? ( ... tālāk ... )

    Current Music: +K+M+B - BBLOODY VALENTINE

    Sunday, March 15th, 2026
    basta
         		10:55p
    Solītais lietus vakar pēcpusdienā neizskatījās tik draudīgs kā solīja laika ziņās, tāpec tomēr saņēmos un pēc Rasas sacensibām ar motoceklu devos kalnu virzienā. Gribēju aizbraukt un tikai paskatīties uz sniegu, bet sanāca parbraukt pari kalniem no sākuma rietumu cirzienā, bet pēctam no dienvidiem un ziemeļiem. Smaidīgs - templis, bozņeica un terapija.
    disfigurator
         		11:13a
    Kad dzīvei nav jēgas, pielietotais "medikaments" nav svarīgs

    Slīcināšanās narkotikās bieži vien ir pat līdz galam neapzināta izejas meklēšana no bezizejas. Izvēlētā viela - absolūti nav svarīga. Sekundāra lieta, kuru nosaka cena un pieejamība vien. Lietošanas iemesli - mērķa zudums, sūra vide, sociālā bezizeja, depresijas, vientulība, bezdarbs un nulle nākotnes, pēc kuras tiekties, jo esi principā apkārtējiem miris, zudis. Sociālais dzīvnieks bez sociālās pārtikas.

    Dzīves sistajiem patīk apsisties - tāda ir dabiskā lietu kārtība, kad cilvēks principā ir padzīts no cilts un mēģina apgūt izdzīvošanu ārpus drošajiem mūriem - neatkarīgi no kultūras, amata, ādas krāsas un pēdējās algas apmēra. Tukšums un puvušas konstrukcijas, kuras mēģina aizšpaktelēt un aizplāksterēt, lai gan visu būdu no jauna būs jāceļ, lai tiešām savestu to padarīšanu kārtībā. Un citādu.

    Cilvēka statusu šodien definē profesija un tas, vai tev ir darbs konkrētajā brīdī. Tavas iespējas diktē atalgojums jeb Fun budžets, kad visas saistības ir izpildītas. Tāpat kā ģimenes vārda svars, bērnības veselīgums, iegūtā izglītība. Bet izglītības iespējas jau no citiem sliekšņiem atkarīgas. Pašvērtējums? Nu, skaties. Ja izvilkta loze, kurā vecāki agri iet bojā vai iegūst smagu invaliditāti, kur pašam piemetas kaites, kuru dēļ tu uzaudz ārstniecības iestādēs un paliec videnē uz otru gadu, zaudē visus savus draugus un sabiedrību - kādas tur dižas iespējas? Bet ienākumu avots katram nepieciešams... Ja darbs tev nav ilgstoši - to jūt uzreiz.
    Lai nesabruktu visas tās elles priekšā, cilvēki nereti atrod kādu vieliņu, kuru lietot kā lietussargu pret visu to drazu, kas krīt uz galvas. Tas lietussargs var manifestēties visādu ekscesu formā - narkotikas, pohujisms, nerēķināšanās ar sekām, galvas ierakšanas smiltīs, faka negivošana par politiku un citi klusas, pat neapzinātas pašnāvības veidi.
    Ja es nebūtu atradis savu šī brīža darbu, es droši vien būtu aizgājis pieteikties šaut krievus Ukrainā, bija tas jau plānos. Man naudu dzīvošanai vajag pat tad, kad mani sabiedrībai nevajag. Kāpēc lai es savu tumsu neapmainītu pret labuma nešanu citiem, samazinot maskaļu skaitu, klusībā cerot lodi arī savā pierē, lai šis viss ir cauri?
    ( ... tālāk ... )

    Saturday, March 14th, 2026
    misene 10:54p
    zin
         		10:00p
    zin
         		7:18p
    aptauja
    kādi ir jūsu remonta ieteikumi?
    ko noteikti darīt, ko noteikti nedarīt
    ko "likt", bez kā var iztikt?
    1 ist dzīvoklis, budžets nav grandiozs
    plānoju atstāt gāzes plīti

    upd.paldies
    qgmr101
         		11:00a
    Mans pirmais tauriņš 2026
    Šodien, 14.03.2026, plkst 10:58. Dzeltens.

    Man būs dzeltena vasara (lai ko tas arī nozīmētu).

    Current Music: Radio Klasika LR3
    punkts
         		9:24a
    un šie vīri sajutās aizvainoti un iegāja milzīgā krāsā, jo viņš gaidīja atnākam ar necieņu pret Izraēlu izgājušo, kurš gulēja ar Jakoba meitu, tātad kurš ne teica, ne darīja, ko teica.

    ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.

    uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.
    punkts
         		8:49a
    7 Jakoba dēli atkal sāka dzīvot laukos, no kuriem tie bija ieguvuši lietu.

    baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.

    lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.
    Friday, March 13th, 2026
    acidkitteh
         		9:43p
    Rust deterministiskā atmiņas pārvaldība ir baigais ņom ņom
    feita_kleita
         		4:35p
    Vislielākie meli CV, kurus ierakstu -
    Stresa noturība!
    Jel, stresa noturība. STRESA NOTURĪBA! LOL

    Jo es pie vismazākā nieka aizeju nonsensā pie jebkuras "nepareizības" manā "matricā".
    inese_tk
         		9:43a
    marts
    *pāreja starp ritīgu aukstumu, sniegu un dzīvi "cozy kūniņā" un siltumu, pavasari un visu, ko atklāj strauji izgaisis sniegs (rudenī neizdarītie darbi) bija diezgan grūta. nu bija grūti atklimatizēties un pieņemt, ka jālien ārā no kokona un jāatsāk reāli dzīvot un kustēties un darboties.
    *iemetu misenē fjallraven parku un siltos mārtenu čelsijbūtus. abas šīs lietas vairākus gadus bija apmēram ziemas otrā āda. jocīga sajūta. bet jau pagājšziem likās, ka ir nokalpojuši savu laiku.
    *dzērves, bites, visādas citas radības. pirms pāris dienām atlidoja mūsu strazdi, kas dzīvo svīru būrī.
    *ierakstījām studijā balsis veļu albumam. aicinām uz konci 17.04. Vagonu Hall.
    *Godspeed koncis - foršāks, nekā iepriekšējais, bet mazāk foršs nekā pirmais.
    *Volvo atkal bija gļuki.
    *novācu puravus. bija kopumā labi pārcietuši mīnusus un bija vēl daudz ēdamas daļas.
    *palielus puravu gabalus apcep/apbrūnina olīveļļā un sviestā, piemet ķiploku, piešņāc šļuku sausa baltvīna, tad piegāž drusku ūdeni (var jau arī buļonu), izsutina un tad piemet klāt to sieru, kuru var dabūt Lidlā - tur ir joslās kopā gorgonzola un maskarpone + pārziemojis timiāns un salvija no dārza. ēdām ar vārītiem kartupelīšiem, bet pieņemu, ka arī ar pastu amazing.
    *dārzs vispār izskatās labi pārziemojis, ņemot vērā mīnusus un to, ka nebiju tiem gatavojusies. nesasegtās rozes visas izskatās kaut cik dzīvas. lavandas arī daļa ok. vecā salvija izskatās aizdomīgi. un negaidīti - bažas rada rabarbers.
    *iesēju siltumnīcā redīsus, salātus un kressalātus. iebāzu sīksīpolus lokiem.
    *zvanīja pamatskolas klases audzinātāja un prasīja vai varu palīdzēt iekārtot māsasdēlu darbā VM. no kurienes viņai mans nr?
    *vakar absolvēju Strenču dienas stacionāru. mēģīšu kko sīkāk par to uzrakstīt kkad. varbūt.
    *ĻOTI NEGRIBAS ATSĀKT STRĀDĀT AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA.
    Thursday, March 12th, 2026
    basta
         		10:55p
    Toms uzvarēja pilsētas mūzikas svētku konkursā.
    Nevaru atrast savu FK Valmiera kreklu. Vispār neko nevaru atrast.
    Tuesday, March 10th, 2026
    disfigurator
         		6:27a
    Testēt piekļūstamību ar velo

    Bija forši vakar bez visām ziemas ādām un segām izvizināties pa Rīgu ar velo 14km vērtībā. Beidzot tiku pie pilsētas pašā nomalē nobāztās suņu būdas Argus, kā arī iekš BFS nodot Velvia 50 attīstīšanai.

    Argus veikalā biju vienīgais, lai gan elektronika ir šodienas maize.
    Nav jābrīnās - diez vai prāta darbs bija nobēdzināt veikalu cilvēkam ne/mazpieejamajā Krasta ielā, turklāt vēl tumšā parkingā zem ēkas. Bez maz vai apzināti pacentušies sev ieriebt ar pieejamību un diez vai nākamreiz es tur meklēšu lietiņas. No sākuma normālās vietās izvietotus konkurentus čekošu - Argus lai paliek ekskluzīvi pirdējiem salonos un planētas piedirsējiem automašīnās - pašu izvēle :)

    Iepriekšējā dzīvesvietā nobraukāju ~120km/mēn. Tagad skumji bik redzēt labi, ja daždesmit km/mēn., jo attālums līdz darbam pieaudzis 4x... Bet kādu reizi gan jau aizmīšos uz darbu tāpat - tik laicīgi jāieplāno.

    [ << Previous 25 ]
About Sviesta Ciba