[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
| Saturday, April 11th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
4:38p | nu vismaz Vijas Vētras gadījumā varēja pieļaut "drīzu atgriešanos", nevis "gaišu ceļu mūžībā" |
|
disfigurator |
3:54p | Šo iemeslu dēļ droši vien baigi ilgi nebūšu rīdzinieks - tā pilsēta cilvēku te negrib. No Pilsētas uz Autosētu - tirliņiem tikai to vajag. https://www.youtube.com/watch?v=G78W7Vy |
|
punkts |
11:50a | 34:17 Bet, ja jūs mūs neklausīsiet, jums tiks veikta apgraizīšana, tātad mēs ņemsim skaisti un labi savu meitu un mēs sevi izgludināsim. Nozīmes kvadrāti nesa špakteli un drošu tēju. Gaidāmais aroms no pūdernīcas. Mūžam dzelteni aveņu grabuļi. Skanošās bulbas. Mēs nevaram jūs ievainot, ja nespējat drāzties ar kaligrāfu. Mēness neskaita ziņas. Pārvarēt slodzi. Atkritumu Vera. Tarelkina kundze. No mūsu mājām var redzēt [vai atiet] vilciens. No mūsu mājām rupjās maizes rieciens triecas ļoti lēni pret Ambrozija apkakli, kā gribēdams skādēt tās vieliskajai rezignācijai. Jau prieks ir piesmelts šitik pilns, jau nevari tu mani redzēt, ja klunksti no lapsiņu skavām skatās caur kokiem un badās, ja teltis ir slietas, ja lietas ir nopietnas, jokdari nemāk kā nākas uz lāpstiņām nolikt Selmu Lāgerfīldu. Un baranku lietus ar česterfīld zosīm, garos puszābakos gumijas atlokiem un zaļajiem lokiem aiz auss, skumst prāts, šas sastings, tad atlabs un planktoni zvanīs, prasīs pelmeņu garaiņus, slacīs Zālamana acīm mums paduses, sacels kājās ciema ļaudis un rakstīs kladē kladītē, raks augšā vecas lietas, liks sprostā gladiolu sliekas, ceps parmezāna sieru, slauks govis sausas sausas. Tārps nemāk rēķināt, nedz šūpoties, tam atliek tikai murskuļoties un muskuļērms kā tāds tas paliek līdzās nešpetnībai un bariem siloģisku trieku, ko dod sev katrs pats pēc patikas, ja nemāk savādāk, tad nav ko lieki spert soli šajā virzienā ar šķību degunu un šņabja punu pierē lodēt neprasmīgais skrien uz alvas zaldātu paliekām Pleskodālē šūmējas garnizons, plikiem rausīšiem cielējot pākšaugu virzienā. Vilcienā maz ļaužu, laikam visi aizlaiduši gladiolu stādus redzēt prieka mājas celiņā kā augšāmceļas plaušu plācenīši. |
|
punkts |
10:58a | 34:16 Tātad par bļodiņu zupas mēs jums dodam savas meitas un mēs ņemam jūsu meitas priekš sevis; jā, mēs dzīvosim ar jums un mēs būsim vienīgie ļaudis. Gadskārtējās bumbulīšu sacīkstes. Tauki mežģī stāvlampas. Gadagrāmatas uzvilktie stereotipi. Mūku tālijas. Uzlūgt jūsu pasi uz nojumes kāzām. Tālava jau sen ir beigusi atgriezties iezemiešos. Tējkarote mūzikas aplinkos. Atmiņas norasojušā tintē. Gaidām Piņķos pievakari, gaida ar mums trīs tālbraucēji. Tālu brauc sunny day, ja ne pieskarties, ja ne pieņemt abortu. Vēls vakars, strīpas skaitās gandrīz redzamas, tā mums šķiet. Kā jau no jaunas dienas identitāti gaidīdami, nosūnojuši vienos tīksmes liesumos. Gaidi arī tu ar mums tālvadības govi, mēs gaidām, jūs gaidāt, mums ir kopīga Murmanska. Mēs ar savu somu, jūs ar ok oli, varat kaut vai pakarāties šajā zarā vējdzirnavu tuvumā. Ja tu esi kopīgs, ja tu esi kopīga, ja tas satrauc, uztrauc, notraus sarunu tematu. Pēckara gadi, svelmaina saule, dala mantu, pūkainas svina pilienu kreimenes. Kultūras stangas, pils uz rauga celta stipri stāv vēl šobaltdien, šajā baltā dienā vienā halātā uz liemeņa jāj jūras cūka. Jāj un jāj, un neapstājas, neliksim jau kāju priekšā, lai jau pajājas, ja nu kas. Ja nu liemenis ir drīzāk sacīkšu, ja nu piecas cara monētas, ja nu pulsācijas punkti būtu atstājuši kaut ko ēdamu. Ja nu liesma, ja nu drosme, ja nu piecpadsmitā gada josta. Izkaltēt uz akmens Ismaela groda jaukto kori Arvīds sola. Ieliksim viņam konvertā konvertējamo valstu līgumu par samierināšanu un atrunu nāksi parakstīt uz apvienoto nāciju raidorganizācijas mītni Tereškova ielā uz puspieciem esi tur, paņem līdzi nāsi, ja paklāsi apakšā Budapeštas deklarāciju, ja no nāss nāks purkšķis, ja pret dienu dibens stīvs, tad tu esi varens vīrs. |
| Friday, April 10th, 2026 | ||
|
punkts |
12:23p | Uz siguldu brauc vecais dranduļets, bet uz saulkrastiem jaunais vilciens. |
|
punkts |
12:13p | Kāpēc santa ir pankūka? |
|
punkts |
11:58a | Jā, starp citu, kāpēc sit pa muti? |
| Thursday, April 9th, 2026 | ||
|
disfigurator |
9:20p | Atceros notikumu Braucam ar privāto auto uz mājām no Portugāles. Naktsmājas kā vienmēr tēmējam uz nejaušības principa Polijā, pusceļā ±. Braucam un pa ceļam bij. draudzenes mammai piezvana viņas draudzene. Lalalā, tralalā, kur esi un ko dari, vai negribat pa nakti palikt Francijā, pilī? :o |
|
disfigurator |
10:45a | Metāls apmaldījās starp koncertzāles Spēlēt suņiem Vakar man šķita, ka Death un Black metal brigādes Vreid | Vomitory | Abbath | Hypocrisy vakar apmaldījās. |
|
punkts |
9:21a | Kā jums iet kopā brīnišķīgi garšīgā bērzu sula, nevar atdzerties, un bērza darva, darvas ziepes, pienēram, man patīk, pats esmu tecinājis darvu no mizām, laikam mizās pārsvarā ir tā darva, bet saka jau, ka bērza malka darvo skursteni, vai tā pārsvarā ir miza? Šodien tikšos ar mežzini, viņš man ierādīs pleķi, kur var zariņus pavākt. |
| Wednesday, April 8th, 2026 | ||
|
acidkitteh |
10:21p | taa "beerniibas ķermena atzīšanās" varētu but ahujenna pieaugšanas ar traumu filma, ja vien to taisītu kāds, kas rubītu jebalpizģēcs un šajā mirklī vajag lēni, un davai neizliksimies artsy pirdieni. Jāatzīst, pazīst īst, ka skaņa ļoti laba, vēl mazliet un es pasniegtu puķi. Bilde dirsā, ritms dirsā. ideja lieliska, izpildījums cringe vljeeh. Bet galvenais kas mani besī ir bilde un ritms. Un tas ir nomācoši darbos ko rāda no jaunajiem pa TV. Es nesaku ka nevajag rādīt, vajga un visu, tas vairāk ir mundrinājums, lai saņemas, latiņa ir kur kakle jālauž ja. m a z u m s k o, moš gadīsies uzhujārīt ko labu. |
|
disfigurator |
8:31p | Iedvesmojoši Lūk, šobrīd norit Death Metal koncerts un aklais saloka spieķīti, ielec mošpitā, ielec circlepitā. |
|
zazis |
6:13p | Cibas leitesti ir atgriezušies. Atveru, pirmais, kas ielec acīs - mušām esot apziņa. Pilnībā piekrītu, gluži kā visiem citiem dzīvniekiem. |
|
punkts |
2:15p | Andēls |
|
punkts |
2:04p | Sarkana Daugava |
|
punkts |
11:41a | Jāatzīstās, ja grāmatu tulkojis Dens Dimiņš, pievēršu tai pastiprinātu uzmanību. |
| Tuesday, April 7th, 2026 | ||
|
dienasgramata |
4:48p | DELFI. Sarucis Līvu akvaparka apmeklētāju skaits |
|
disfigurator |
11:53a | Paskaidrojums disciplinārkomitejai Uzņemos atbildību par to, ka esmu rādījis ļoti negantu piemēru! |
|
disfigurator |
10:33a | Milzis šmiglā Katrs jaunais Windows Feature Update (23H2, 24H2, 25H2...) ir iespēja vērot kā ikdienā iemītā taciņa vērpjas, kropļojas un transformējas, kā parādās sānceliņi un tūdaļ maldugunīs tie pazūd, kā nezaļo vairs koks, kas vakar zaļoja un deva augļus... Tur tajā šmiglā neskaidrajā redzams milzis apjucis. Tas mušmiru novilkumā turētas driģenes sarijies - skatās uz savām rokām pilnīgi skaistā neizpratnē - kā tas nākas, ka labā roka nezina, ko kreisā dara un kas vispār notiek? |
|
punkts |
7:42a | Plan your exit from the body. |
| Monday, April 6th, 2026 | ||
| misene | 9:08p |  |
|
zin |
10:14p | man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības un tas ir labi, un mīļi, un pareizi |
| adinkra | 2:15p | Vairākas reizes mēģināju pietaisīties ārā ko padarīt, nesanāca. Līdz vakaram tālu, kaut kas jāšeptē, lai pēc tanī vakarā var mierīgi nosēdēt un ir kāds nebūt gandarījums. Nolēmu, ka taisīšu plauktiņu hermētiķiem, kas spainī ir pārāk nepārredzami. Parakājos pa dēļu galiem un atradu dažus, kuru biezumi un platumi ideāli saliekas kopā. Tādu tur bija tieši tik, cik vajag. Un, ja nu ar to ir par maz, garums tāds, kurā precīzi ietilpst 13 hermētiķu tūbas. Tik, cik man šobrīd ir mājās, pārskaitīju. Kā man patīk, ka šitā sanāk, es to saucu par zīmi. |
| Sunday, April 5th, 2026 | ||
|
zin |
11:07p | |
|
inese_tk |
9:44p | aprīlis man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt. vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu. šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur. pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus. arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi. man liekas, ka es pēdējos ~ + sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras. ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli. ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav. |