psiho_analitike [entries|archive|friends|userinfo]
psiho_analitike

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 24th, 2009|07:21 pm]
un man nejēgā patīk tas Alekss no Ugusgrēka. viņš ir seksīgs.
linkpost comment

[Sep. 24th, 2009|07:13 pm]
man tā visa liekas viena milzīga liekulība un teātris, ko spēlējam.
/ņirgājošā tonī/ ''mīļā, bubucīt, Sauļukiņ'' bla bla bla
da man slikti jau paliek
tas ir viss ir tik ellē saldi, ka liekas, sīrups tūlīt sāks tecēt laukā no visām malām
tas viss būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.
es taču no galvas jau zinu, ka viņš atbrauks un pēc tam visi tie mīlulīši un bubucīši pazudīs.
kā man tas viss ir noriebies
un tad vēl viņš man uzraksta, ka būšot pie manis 6d nevis 5d - vai man neesot iebildumu.
zini ir. kretīn
besī laukā, ka ar mani nerēķinās.
vispār, palikt vienai bez siastībām un tusēt ar visiem bez notiekumiem un nbeūtu neviens, kas čakarētu smadzenes
luk to es šodien gribu
tāpēc iešu tusēt. varbūt vakars beigsies tieši tāpat kā pirms nedēļas ar Timo un Marku - lai. man patika
p.s. ja kas Timo man uzrakstīja, tagad sarakstamies caur emailiem, atsūtīja mūsu bildes. nu ko lai saka - smukulis viņs ir, nu smukulis. žēl, ka vairs nav Rīgā. bija forši
p.s.s. un mani pat neuztrauc tā vienaldzība, kas amni ir parņēmusi saistībā ar manu un Kārļa attiecību nākotni
un kas vispār tur elle var sanākt par nākotni. ja tāpat šobrīd cenšamies mūsu attiecībās IZdzīvot. nevis dzīvot. lūk.
labi jāpabeidz tas refertās un ar nākamo ned jāiet kārtot kaudze eksāmenu. un es pat to gribu.
haija
linkpost comment

[Sep. 24th, 2009|01:32 am]
zini, ko es nespēju pieņemt? ka esmu jau izaugusi. man ir 21 gads. tūlīt jau 22. bet es nespēju pieņemt to, ka nekad vairs neatgriezīšos tajā bērna bezrūpībā, dienās, kas pavadītas spēlējoties ar lellēm un klausoties radiopasakas. labi, radiopasakas es dažreiz vēl paklausos, tas ir burvīgi vāra vistiešākajā nozīmē. īpaši, kad tas ir Vinnijs Pūks un viņa draugi. tā ir vissirsnīgākā pasaka, kādu jebkad esmu lasījusi un kura man ir iekritusi sirdī.
mani vienkārši nepamet sajūta, ka es neesmu tikusi pāri bērnības pārejai uz pieauguša cilvēka dzīvi. dažreiz lietas, kas ietilpst ''liela cilvēka'' dzīvē, piemēram tas pats sekss, manī izraisa dalītas jūtas. es citreiz atceros, kaes taču biju bērns un tādas lietas nedarīju, bet tagad daru. un es laikam pat morāli nebiju nobriedusi tam, kad sāku seksuālo dzīvi. un laikam ka pat tagad līdz šim brīdim līdz galam neesmu spējusi pieņemt to. un es nesaprotu, kas man traucē.. kāpēc ta ir. tā ir kaut kāda audzināšana? es peč dabas vispār neesmu pareiza. bet dažreiz ienāk prātā kaut kāda pareizības lēkme un seks sliekas kaut kas netikls un netīrs, lai arī tas man patīk un ir vajadzīgs. vnk ažreiz kaut kādā ziņā skaistā bezrūpīgā bērnība man traucē tagad...
p.s. 5d brauks Kārlis. :) un laikam uz visām trim dienām. :) jā, malziet bail. ka no sākuma būs saulstariņš kā tagad - raksta man oi kādas sms, bet peč tam - kādā otrajā dienā kļūs bezrūpīgs.. ķipa, mani dabūja, tagad var pievērsties kompim, ikariem u.c. muļķībām. no tā man bail. laikam es gribu nedalītu uzmanību, dievināšanu visu laiku, nevis visu laiku. es gribu būt noteiceja pār to, cik daudz uzmanības saņemu un pēc tam pateikt stop - pietiek. tagad pauzīte. un kad atkal vajadzēs - aiziet un paņemt.
galnais.. ķipa, šovakar atnāk sms no Kārļa. ''Es Tevi gribu..''. es jau nopriecājos, kur viņam tāda aktivitāte un sāku jau rakstīt pretī tādā pašā stilā. pēkšni atnāk otra sms''Satikt. :)''.
BĻIN. es biju gatava mest!
man mazliet pietrūkst ar viņu kaut kāda tāda neķītro vārdu pārmaiņa caur sms, lai viens otru uzkurinātu... saproti?
piemēram, es te flirtēju skaipā ar vienu savu bijušo puisi no seniem seniem laikiem un viņš ir staigājoša koķete... un no viņa staro laukā sekss. :) un viņš māk runāt, viņš māk pavedināt..
a es gribu, lai arī Kārlis man spēlē līdz, lai runā nerātnas lietas un tā..
ai
labi.

es laikam prasu par daudz.
:)
link3 comments|post comment

[Sep. 20th, 2009|01:37 am]
nu tad tā. beidzot arī man kāds piedzīvojums notika.
tā kā es 4dien biju pārgruzījusi jēgu dēļ Kārļa, tikusi pusē atvadu vēstulei, nolēmu ar draudzeni aiziet izdejoties. kā teikt - ja neiet dzīvē, konkrētāk - mīlestībā - nu tad jāiet dejot, nav ko
aizbraucām, ejam iekšā un kas man nāk pretī? andrē. woh, mans bijušais mīļākais, ar ko man reiz saistīja tikai un vienigi sekss. šis mani uzreiz apskāva ap vidu un pievilka sev klāt. es protams netaisījos ar viņu tur visu cilvēku priekšā bučoties, kā viņš bija iecerējis, un laipni apjuatājusies kā iet, pateicu, ka vēlāk tiksimies. viņš jau gan negribēja mani laist vaļā, bet beigās kaut kā :)
pēc tam ar draudzeni nejēgā labi izdejojāmies, bija daudz pozitīvu emociju, daudz labas mūzikas un man patika, ka liela daļa puišu, kas tur bija, centās ar mani flirtēt :)
vēlāk atnāca Andrē, un atkal mani aizvilka projām uz vienu stūri un sāka uzmākties :D es protams viņu atšuvu un centos ar viņu RUNĀT, lai gan viņš bija noskaņots galīgi un pilnīgi ne uz runāšanu :D beigās jau aizgāja mājās puika
nu un pēc tam sākās vakara labākā daļa par ko mēs ar draudzeni vēl joprojām saķiķinamies. :D
neko, sapazināmies ar diviem amerikāņiem, plastiskajiem ķirurgiem. abi skaisti kā bildes
izdejojāmies. manējais bija labs dejotājs, bet bik pamierīgu un lēnu viņš man bija, pietrūka uguns. saproties, skan ātrā dziesma, bet viņš mani cieši apskāvis un dejo kā lēno.. tarararaa.. nu ok. bet bija forši.
nu un beigās kaut kā vārds pa vārdam, bijām jau uz ielas un lēnā gaitā soļojām pie viņiem uz viesnīcu - ķipa uz glāzi šampanieša. es galnais jau, ka netaisījos neko ar viņu darīt, - tikai uz stundiņu pasēdēt un paļāpāt
nu neko, aizgājām, abi dzīvo vienā numuriņā. salēja glāzēs šampi... nu un.. es paskatos uz dīvānu, draudzene jau sākusi ar savējo skūpstīties. nu un ko mēs - arī sākām. :D beigās vispār man jau likās, ka nu vāks - būs četratā :D:D bet nē nē. galnais man jau skaidrs uz ko viņam velk, galnais skūpstamies un šis kunkst kā traks jenots :D. un galnais es vēl pa strapai draudzenei nogānos, ka mēs neko nedarīsim un lai viņa nemaz nemēģina :D nu un beigās sanāca, ka es nolaidu ar to ārzemnieku. ķipa lielā NĒ teicēja :D. pieczvaigžņu viesnīcas smalkajā vannasistabā. uh ah. nu ko - kā bija? nu normāli bija. vecim 29 gadi, bet man liekas, ka viņš īsti vēl nezin, kur meitenei, kas atrodas un kas ar to visu lietu ir jāiesāk. ok, pozas puisis pārzin, bet ja iet runa par kaut kādu pa;pildus meitenes labsajūtu, tur laikam viņam nav gadījusies neviena kas to izskaidrotu. nu skumji. vienā brīdī es pat domāju - nu kad ta viņš beidzot beigs, cik var?? :D nu nē nē, nebij jau slikti, bij ok, varētu ar viņu pat vēl kādreiz. vienīgi viņš mani lāga nemācēja uzkarsēt, viņš pa lēnu un pa mierīgu. a man vajag pretī ugunīgu puisi vai vismaz par dažiem grādiem aktīvāku :)
nu lūk, pēc tam visi kopā papļāpājām, nodziedājām jingle bells rock un asv valsts himnu, parēcām un pēc tam mēs ar draudzeni braucām mājās - pēc manas iniciatīvas, es nergibēju palikt,.jo man klepus un e sgribēju ātrāk pie savām zālēm. lūk. un tad moš nāk ned saitksmies vēl, lai pavazātos pa vecrīgu. nu tā.īsumā :D . neko nenožēloju.
link2 comments|post comment

[Sep. 16th, 2009|01:22 pm]
es laikam Kārli pametīšu.
esmu jau uzrakstījusi telefonā vēstuli, kura bus vai nu jāpasaka acīs vai nu iedošu kā ar roku rakstītu vēstuli, lai lasa pats - bet tad jau es būšu prom. Viņš droši vien domās, ka tā ir kārtējā mīlas vēstule, bet kad atvērs. heh
Es lasu to, ko vakar uzrakstīju un man pašai paliek sevis žēl. es viņu mīlu, bet sevi es mīlu vairāk.
''tu esi kļuvis neuzmanīgs. neiecietīgs. rupjšs. un riebīgs. tava attieksme pret mani ir katastrofāla. tikai tev būs taisnība un nevienam citam, pat ne man. tava vēlme būt līderim ir visā ir kļuvusi par slimīgu tieksmi pašapliecināties uz citu rēķina. tu izņirgā mani gandrīz ikreiz, kad es pasaku savas domas, kas nesaskan ar tavējām. esmu novesta tik tālu, ka nujau klusēju un piekrītu visam, lai tikai atkal nebūtu jādzird tā pazemojošā ņirgāšanās. man rezultātā ir radusies sajūta, ka esmu lelle tev blakus, kuras pašas viedoklis ir nevēlams un man ir paklausīgi jāmāj ar galvu, lai iegūtu tavu atzinību. tu esi mani padarījis par to, kas es neesmu. pat mana gaume tavās acīs izraisa to nievājošo skatienu, kas liek man justies tā it kā es neko nejēgtu, vispār! visā tev ir tikai sava taisnība un tikai sava attieksme un pārējiem, šajā gadījumā jau atkal man, tam ir jāpakļaujas. kāpēc Tu neciet kaķus, bet gribi sev suni? Jo suni var pakļaut. Kaķi nē, jo viņiem iekšā ir sava neatkarība. un tu to neicet. Ja es tev nepakļaujos, es tieku sodīta. mēs esam kļuvuši par diviem - viens ir labais, otrs ir sliktais. un sliktais ir pelnījis, lai viņam dara pāri un soda. es nezinu, kas ar tevi ir noticis un kur ir palicis tas Kārlis, ko es mīlēju. sobrīd manā priekšā stāv attieksmē rupjš un svešs cilvēks, kurš ir tālu no tā cilvēka, kuru agrāk pazinu. vai tā ir maska vai arī vnk tavas jūtas pret mani ir mainījušās, to es nezinu. zinu tikai to, ka jau ilgi neesmu no tevis jutusi to, ko sauc par mīlestību. vai nu tu to apslāpē vai nu tā ir zudusi...to zini tikai tu pats. bet vienu es varu pateikt pavisam droši - es vairs negribu tā turpināt. es negribu būt kopā ar to svešo cilvēku, par kuru esi kļuvis. viņš nav Kārlis. viņš ir kaut kas tāls un nepazīstams.
es aizeju.''
linkpost comment

[Sep. 15th, 2009|07:31 pm]
jauki, arī es esmu norāvusi klepu. un tas patiešām ir ļoti kaitinoši. bet viskaitinošāk ir tad, kad es klepoju un kāds pazīstams sāk žēloties - ak tu nabadzīte, kur tu tādu klepu dabūji, nu šausmas, kā tā varēja gadīties
bļāviens, tad nu gan es varu palikt nikna. nu man jau tā ir slikti, es to visu ļoti labi apzinos, bet ja vēl kāds to pastarpināti sāk bāzt acīs, tad tiešām var dajūgties
.
tad vakar biju uz zaudētajiem apskāvieniem - tiešām inteliģenta filma ar dziļu domu. bet es viņu neuztvēru. es nesapratu pa ko viņa ir. laikam pie vainas bija tas, ka negāju viena un blakus man visu laiku mētāja jokus kursabiedrs. nujā.. bet vismaz popkorns bija labs
.
esmu beidzot pieķērusies studiju darbam. vēl jāpieraksta 9 lpp un būs viss. esmu malacis
.
negribu satikt Kārli. speciāli neko viņam pirmā nerakstu.. viņš vairs nav tas cilvēks, kas agrāk. mans Kārlis vairs nav. viņš ir prom.. kkur, kur es laikam viņu nekad vairs neatradīšu. žēl.
linkpost comment

[Sep. 13th, 2009|03:36 pm]
ta es nezinu, kas man ira. vai arī, varbūt runa nav nemaz par mani...
anyway, man Kārlis liekas mainījies. es nez, mēs vakar satikāmies, un, viņš man stāsta kaut kādus dumjus jokus, kaut kādas anekdotes un es izliekos, ka man tas liekas interesanti un smieklīgi... tāda sajūta, ka viņu ir pamatīgi izmainījusi tā sabiedrība, kurā viņš strādā un neliekas, ka tie džeki izceļas ar kaut k;adu intelekta koeficientu. un es pilnīgi noteikti neciešu, ja publiskā vietā, kur citi dzird, viņš uzdrošinās apteikt arī klādu rupjāku vārdu, lai it kā paspilgtinātu to, ko stātsa. NU KAS TAS IR? ko?
es nez. kopš vakardienas es patiešām jūtos apmulsusi. ļoti apmulsusi. un viņš kko tur runā, stāsta kaut ka'das pilnīgas muļķības..es pa ilgiem laikiem sajutos tā, ka es domāju -bāc, kas tas par cilvēku man blakus? tās ir tās inteliģentās sarunas, kas man ir tik dzīvībai būtiskas? zini, valoda tā ir kā no sētas..
ok, aizbraucām pie manis, pagatavojām vakariņas.. un es visas dienas un vakara laikā novēroju, ka viņš paliek riebīgs, kad man kkas var nepatikt vai mans vieodklis nesaskan ar viņējo. tad, ja es paskau kko rpetēji viņa vieodklim, viņš sāk ta ne ņirgāties, bet pārveido balsi un mani atdarina - ķipa, it kā padarot manis teikto par kko pilnīgi stulbu. man vispār bija tāda sajūta, ka man vispār vieodklis nevar būt. ka man ir jāpiekrīt visam, ko viņš saka un man viedoklis nevar būt.
vienā brīdī, veikalā, es vnk apstājos, ieskatījos viņam acīs un pateicu:''Pārstāj ņirgāties!''. tad viņš aizvērās, it kā nokaunējās.. bet vispār, man tā sajūta nepazuda visu laiku, kad viņš bija ar mani. pirmo reizi pa ilgiem alikiem man bija tāda sajūta, ka man ir grūti ar viņu - ..ka es nevaru būt es pati.. ka man ir jāizliekas, ka es atbalstu visu, ko viņš dara, ka man interesē pilnīgi viss, ask viņu un ka mans vieodklis nav butisks.. :( es vispār lasu tagad, ko es te runāju un man paliek slikti... es gribu kkur aiziet, izvēdināt galvu. un galanis jau, ka es attiecībā pret viņu, jūtos vāja. saproti, man ir cilvēki, ar kuriem es emocionāli jūtos stirpāka, bet ir cilvēki, ar kuriem tieši torādi - jūtu, ka viņi ir stirpāki par mani un es nevaru neko iebilst. un tā man ir ar Kārli.
viņš man vakar vienu reizi pateica, ka mani mīl. mēs sēdējām, skūpstijāmies un tad viņš to pēkšņi pateica.. es atbildēju ar to pašu, bet nujau vairs neemsu īsti droša, vai es mīlu to pašu cilvēku, ko pirms gada. viņš škiet izmainījies.. un palēnām zūd kaut kāda līdzība ar to cilvēku, kurš man bija tik būtisks.. un man ir bail, ka mūsu psihe - vairāk gan viņa - ir aizgājusi automātiskajā režīmā. ka neatkarīgi no - mīli vai nē - viņš izrāda savu uzmanību, bet ats nebūt nav tik īsti, kā varbūt liekas.. ka varbūt tā ir sevis mānišana... un es sapratu, ka arī mana psihe ir malziet sačakarēta.. es vnk nesaprotu, kas tas ir. varbūt es nemaz ellē nezinu, ask ir tā suaktā mīlestība.
bāc, es vakar sēžu kopā ar cilvēku, ko neesmu redzējusi daudzus gadus..kuram kādreiz asarām acīs teicu, ka mīlu viņu un vņš man teica to pašu... un mēs sēžam kā draugi, runājamies un pēkšņi mani pārņem tā pati sajūta, kas ar Kārli - ka gribas pieglausties un pateitk, ka mīlu - cilvēkam, kuru tik ilgi neesmu satikusi. bāc, bezmazvai, jebkurš ar kuru man būs sirsnīgas attiecības, es varēšu pateikt, ka mīlu.. bāc. nu es nezinu, varbūt, ka Sandis manī radīja kaut kādus līdzīgus impulsus kā Kārlis un tad tas mnās smadzenēs kko nostrādā kā pazistāmu signālu un man griabs rīkoties tā, kā es to datu parasti. bet kā tas avr būt?? ar tik ilgi nesatiktu cilvēku!..
ok, tas ir pārāk sarežģiti...
vienīgais, ko es varu pateikt par tikšanos ar Sandi ir tas, ka esot ar viņu kopā tās pāris stundas, vnk runājoties, smejoties, es atcerējos kāpēc viņu toreiz mīlēju un kāpēc aizgāju.. bet, protams, psiholoģiski, atcerējso tikai to labu. protams, ka viņš man pāri nav darījis.. es biju tā, kas vinām nodarīja pāri, bet viņš man piedeva. tagad viņš mani sauc par savu draugu. un.. es vakar skatījos viņam acīs un..man gribējās viņam pieskarties un skatīties acīs un it kā ar pieskārienu radīt sev acu priekšā filmu ar kadriem no musu attiecībām pirms cik tur tiem gadiem.. es sajutu siltumu sirdī. jā.. sajutu. un man tā ilgi nebija bijis. divas atšķirīgas pasaules... bet tik tuvas.
vispār, Sanda attieksme pret sievieti ir pavisam citādāka kā Kārlim. kārlis ir vairāk tāds stingras dabas.. Sandis ir maigāks.. es pilnīgi jutu to attieksmi, ka viņš spēj būt maigs.. ka viņš pieksaras maniem matiem, it kā tikai tāpat, bet ar tik daudz slēptiem vārdiem, kas neizskan.. tik viegli.
es pēc tam, satiekot, Kārli, nespēju atiet no mūsu tikšanās. es aizmigu ar domām par mūsu tikšanos.. man blakus gulēja Kārlis, bet es iemigu ar domām par Sandi..
bullshits ar mani notike. bullshits
ja jau mans īstais ir kāds cits, tad.. Where is he?? where??
mhhhhh
linkpost comment

[Sep. 12th, 2009|10:40 am]
paldies, paldies, paldies visām atlikušajām saprāta paliekām, kuras vakar nebija aizskalojis bonaparts ar kōlu un nelika man ļauties tam nabaga puisim un krist viņa apskāvienos. paldies paldies paldies paldies
tikai kā lai ellē es viņam atdodu tās divas jakas, ko viņš man vakar aizdeva?
ak dies.. es pati vnk nesaprotu, kas ar mani notiek. tusēt ar vietējiem.. JĒZIŅ, VIŅŠ PAT NAV MANS LĪMENIS!!! es taču nekad nesarunājos ne ar vienu, kas ir zemāk pa manu līmeni.. ak dies... ok, viss, tas ir jāizbeidz. tas ka es slimoju ar uzmanības trūkumu nebūt nenozīmē un neapstirpina faktu, ka man tas ir jāiet meklēt pie Edgara tipa puisiem, kuri nav ne plika graša vērti, lai vispār pat varētu man peiskarties, - kur nu vēl vairāk. bet tas nu ir taisnība, ka iedzerot [es nekad vairs nedzeršu, es nekad vairs nedzeršu, es nekad vairs nedzeršu], gribas draudzēties ar visiem, lai arī kādi viņi nebūtu
labi, man ir kauns par to, cik zemu es tās divas reizes biju nolaidusies, bet apsolu apsolu sev un visiem, kas lasa, ka es tā vairs nekad nedarīšu - nekad nekad nekad
paldies par uzmanību


link1 comment|post comment

[Sep. 12th, 2009|02:28 am]
mani tagad te caur telefonu mēģina pierunāt uz nakts seksiņu. jā, Edgars.. mēs atkal ''nedaudz'' sadzērām, sekmojoši man tagad ir slikta jušana, bet es acīmredzot viņu esot tik ļoti uzklarsējusi [diez ar ko...???] un viņš nespēj aizmigt. dooh
linkpost comment

[Sep. 11th, 2009|05:59 pm]
nu re, trīs dienu laikā būšu piebeigusi New Moon. Tiem cilvēkiem, kas teica, ka grāmata ļauj izbaudīt pirmo iemīlēšanās sajūtu - lūk, viņiem ir pilnīga taisnība. man uzreiz gribējās būt pie savā mīļā Kārļa, mīļot un nelaist viņu vaļā. :)
iespējams rītvakar viņš jau būs pie manis. beidzot pa ilgiem laikiem varēsim pavadīt vakaru un nakti kopā un pamosties no rīta un ieraudzit vienam otru blakus... ah. neesmu tālu no laimes sajūtas....
jā, mums tagad iet labāk nekā pēdējos mēnešus... viss ir labi. viņš atkal ir atvēries, es nekasos pa sīkumiem - vispār nav bijuši nekādi strīdi jau divas nedēļas. un es jūtu, ka viņu burtiski velk pie manis... lūk atsleģa. man tikai gribētos noturēties. jo es nespēju dažreiz savas dusmas un attiksmi kontorlēt. es negribu, lai mans temperaments atkal sad.. visu, ko esmu pa šo laiku uzcēlusi. es negribu atkal nokļūt tajā purvā, kur bijām.. negribu to tukšuma sajūtu iekšā.. negribu to bezpalīdzības sajūtu... negribu.
no otras puses, es jau saprotu, ka es sevi ierobežoju izpausmēs, lai tikai mums viss būtu labi un viņu nesadusmotu... bet ar kko ir jāsāk. eh, es par to negribu runāt. lai ir kā ir. kamēr mani tas nepagrūtina un es jūtos labi, tikmēr nav par ko uztraukties...
linkpost comment

[Sep. 9th, 2009|10:56 am]
alkohols pilnīgi noteikti neglābs pasauli.
kā man sāp galva......!!! uīīī.... jēziņ, par ko es vakar domāju, kad man bija jātukšo tas bonītis, nu par ko es domāju?
vislabākais jau bija tas, ka es iztukšoju mazo bonīti 0,2 - tas jau nekas nav, un tad tādā visai jautrā garastāvoklī aizvilkos uz veikalu - bija dažas minutes pirms desmitiem. un tur es sapazinos ar vienu latviešu puisi, kurš kopā ar savu tēvu man nopirka vēl vienu bonīti un mēs visi kopā aizgājām turpat pie viņiem uz dārzu.. un tā nu mēs iedzērām un es, cenšoties izlikties, ka neesmu pamatīgā reibuma stāvoklī, mēģināju novadit psihologa seansu, lai to nabaga puisi vestu uz pareizā ceļa, jo viņš bij galīgi sabesījis jēgu dēļ tā, ka viņu draudzene pametusi. lūk. nu un pēc 12, viņš mani pavadīja uz mājām un jau bija paspējis manī samīlēties :''TU MANI TĀĀĀ SAPROTI!!! ES GRIBU LAI TU ESI MANA MEITENE!!''..jā jā, kā tad
nu lūk. un tad ar tādu vieglu karuseli aizvilkos gulēt. pamodos ap kādiem 4iem, jo bija karsts, attaisīiju logu, padzēros ūdeni, kas šonakt garšoja īpaši labi un tad tagad pamodos ar nejēdzīgām galvassāpēm un domu - kāpēc tā vajadzēja dzert?
es tur vēl pa reibumu biju pusi kursabiedru izteribelējusi, lai man atsūta kaut kādu simtgadīgu darbu un dalījusies savā viedokli kāda cdrauga d-grāmatā par pasaules izcelšanos vai hvz...
un tad pa dienu es vakar satiku Kārli. atkal pavadījām laiciņu kopā...un kāpēc es piedzēros - tāpēc, ka viņš jau ļoti ilgi nav teicis, ka mani mīl. es nodomāju, ka nu viss - viņš mani vairs nemīl un nekam vairs nav jēga. ok, es arī viņam to nebiju teikusi, bet tas ir tikai tāpēc, ka viņš neteica. un tad nu es cilvēks pārrodos mājās, piedzeros, atkal pārvelkos mājā naktī ar apziņu, ka laikam beidzot esmu sapazinusies ar vietējiem un telefonā man stāv īsziņa:''Es Tevi mīlu.''
man vairāk nav ko teikt
link2 comments|post comment

[Sep. 7th, 2009|01:36 pm]
es nezinu, kas man vakar bija uznācis, kad rullēju matus, bet šodien es izskatos pēc augstas klases kurtizānes ar lokainu parūku uz galvas. nesaprotu, ko ar to ērkuli iesākt. izskatos pēc lelles. bet mērķis bija vnk dabūt kuplākus matus nevis mikrafongalvu. ok.. jāmēgina kkas izdarīt, lai tās lokas nav tik izteiktas, citādi būs jāmazgā laukā.
jāpiemin fakts, ka agrāk man tas likās pat ikdinas norma, un es ar tādu galvu vazājos katru dienu un visi mani apskauda un jautāja, kā es tādas lokas dabūnu. bet es nevienam to noslēpumu neatklāju, jo negrbēju kādu rītu atnākt uz skolu un ieraudzīt identisku galvu kā man.
bet nu tad es arī biju stulbāka
linkpost comment

[Sep. 7th, 2009|12:36 am]
es vēl joprojām mēģinu saprast, kāpēc sapnī mēģināju čipsu paku ar domu spēku pārvērst par vibratoru.
.
soo...par Kārli. nu, ko lai saka - vismaz šobrīd moku laiki ir garām. nav pilnīgi ideāli, bet beidzot esam tikuši laukā no tās mēslu bedres, kurā mēs mūsu attiecības ellē ratā bijām iestūmuši. un viss, pateicoties manai burvīgajai taktikai un domu pozitīvajai kodēšanai.
kā es to panācu. vnk pārstāju čīkstēt par sīkumiem un tā vietā viņam sāku teikt daudz labu lietu. par viņu, lielākoties. liku justies īpašam... un lūk, pēc tās pēdējās reizes, kad mēs tajā agrajā rītā atvadījāmies, mēs satikāmies pirms pāris dienām. bija laikam pagājusi vairāk kā nedēļa, kad nebijām tikušies. un.. viss bija forši. pirms tikšanās bijām sarakstījušies ar mīlām īsziņām un pat no viņa puses bija inciatīva mani satikt un nāca labi vārdi. tā nu mēs pavadījām tās 4 stundas staigājoties, sēžot pie krastamalas un runājoties, skūpstoties...es jutu - bijām uz frekvences - un aks ir labi - uz vienas un tās pašas. :) sen pa ilgiem laikiem sajutāmies kā savējie... un labākais un trakākais protams tikai sekoja... mēs sēdējām pie krastamalas, skūpstījāmies un viņš man klusi iečukstēja ausī, ka vēlētos mani izģērbt... :) un tad, es teicu, ka man prātā ir kāda neķītra un traka ideja. :)... tā nu mēs atapāmies kāda plaša veikala pielaikošanas kabīnē un bija patiešām ļoti LABI un kaislīgi. visvairāk uzsita asini tas, ka bija malziet bail, ka pieķers un ka nedrīsktējām būt skaļi. bet tas bija tāds kopīgs piedzīvojums, kas mūs vēl vairāk satuvināja. :) nujā.. vipār forša diena kopā ar viņu. es jau atkal kā maza duročka un naivule ceru, ka viņš būs mans īstais. nu tipiska Šarlote. man tikai ir ļoti bail, ka tā frekvence pazudīs, - ka atkal viss sāksie sno jauna.. ka pazudīs saikne. ļoit bail. bet tas laikam ir dabīgi - ja cilvēks ir kritis bezdibenī no augsta kalna un pēkšni pieķers pie koka zara - viņs priecājas ka neturpina krist, bet tajā pašā laikā baudās, ka koks neizturēs. lūk, precīzi tā es šobrid arī jūtos. bet nu es būšu pozitīva.
ā, un mazliet maitisks gājiens no manas puses... heheee. stāstīju viņam par to,ko man stāstīja astrologs un iekodēju viņu. tb neatkarīgi no tā, ka astrologs teica, ka mums iespēja būt kopā ir 20 %, es viņam pateicu, ka pēc planetām, mūsu savienība ir ļoti veiksmīga izņemot to, lka strīdamies par sīkumiem, bet tas nav nekas būtisks.
:D
lūk, kas notiek ar cilvēka smadzenēm, kad pasaka, ka viss ir labi. viņš arī tam sāk ticēt un viss iet uz augšu.
[es nelepojos ar to, ko izdarīju, bet ja tas palīdz mūsu attiecībām - kāpēc gan malziet nepabīdīt? :) ]
link2 comments|post comment

[Sep. 1st, 2009|05:11 pm]
ej nu un saproti to vīrieti, bļin.
divas dienas vispār neko. un tad pēkšņi vakar man uzraksta, lai apjautātos, kā tad Saule jūtas pirms skolas sākuma?
paldies, sūdīgi, paldies, ka apvaicājies, man katastrofāli pietrūkst mīlestības un rūpju, bet kopumā iet labi.
es tā, protams, neuzrakstīju.
un tad, kad es atbildu, tad viņš man neatbild visu dienu un vazājas vakarā pa draugiem un ieraugot, ka arī es esmu onlainā, atcerās man atbildēt.
bļāviens, man vakar, mizjot kartupeļus bija tādas dusmas, tu nevari iedomāties!! man vnk nereāli piebesīja - es neesmu pelnījusi, lai man tiek kaut kādas uzmanīabs kripatas! negribu! es te cenšos, pūlos, bet es saņemu pretī nulli. NAFIG??
un tad vēl no rīta. uzraksta kko mīļu...
zini, man burtiski slēdzas iekšā pretreakcija, griabs kliegt - kāpēc tu izliecies, ka nekas nav bijis - kāpēc tu ellē ratā nevari būt tāds kā agrāk un mani milēt neatkarīgi no saviem emocionālajiem kāpumiem vai kritumiem??
KAS ELLĒ TAS PAR STULBUMU???
Un viņš mani vairs neaicina pie sevis uz pilsētu.
tik pieteica, ka 5dien būs rīgā, varbūt varam satikties...
jauki, es ceru, ka viņam nav uzraudusies kāda šmirla, kuras dēļ viņš mani neaicina vairs uz siguldu, lai netiktu pieķerts. jā jā, es pēc sevis spriežu, zinu jau...
eh. man nervi vnk...
es gribu mieru. es gribu mīlestību. es gribu harmoniju.
pietiek ciest. man tas ir apnicis. c`mon...
anyway, šodien ar senu draugu eju uz vienu kultūras pasākumu. izvēdināšu galvu.
linkpost comment

[Aug. 30th, 2009|12:18 pm]
tas patiešām ir ļoti pazemojoši - nu tieši tā sajūta - ka man ir tik lielas problēmas ar skolu, ka esmu uz jautājuma zīmes - tiksu uz nākamo kursu vai nē.
un tad sēdēšu kursā kurā nemaz vēl neesmu pārcelta un jutīšos neiederīga.
un vislielākais kauns būs tad, ja kāds uzzinās, ka es vēl neesmu pārcelta savu parādu dēļ, un ka man te nem,az nevajdzētu atrasties.
tiešām briemsīga sjaūta.
bet tā mani nemotivē iet un kko darīt.
un kas ir ar mani??? saņemies taču reiz, lai viss ir nokārtots un miers
lose
linkpost comment

[Aug. 29th, 2009|01:18 pm]
pasaki tu man viens cilvēks, - kur lai es rodu jebkādu motivāciju aizbraukt uz skolu un paņemt grānatas, kas man vajadzīgas, lai uzrakstītu studiju darbu? man tas ir jāizdara līdz 1dienai, citādi 1.septembrī centīgie pirmkursnieki savāks visas grāmatas pa manu tēmu un es jau atkal būšu tukšiniekā. dooooooooh! protams, šodien kad pamodos 11, tad biju pilna apņēmības braukt zu skolu, bet tad kaut kā ielīdu gultā pie kaķa, un mēs abi aizmigām [ es turot viņa ķepiņu]. tā lūk. un pamodos tagad. bet skola tikai līdz 4 vaļā. bet man jādodās puspilsētai pāri. es nepaspēšu. grr. man pašai uz sevi ir lielas lielas dusmas un vainas apziņa, ka esmu tik necītīga, lai arī zinu, ka ar katru dienu man ūdens smeļas mutē un es varu izlidot no skolas.
ok.
šobrīd man makā ir precīzi 2,60 Ls. jauki. un to naudiņu nevajadzētu tēret.
vispār, vakar es uztaisīju baigi labās vakariņas - ilgi nebiju taisījusi - tie bija fri, ar cīsiņu, kečupu, marinētiem guŗķīsiem - un pirms tam - aveņu zaptsmaizītes. mmm
zin, ka ilgi nav taisīts nekas silts, - tāds ēdiens liekas kā no restorāna. :)
ā, un tad tāds sīkumiņš... bija atbraucis jānis un es beidzot sapratu, ka man viņš patiešām kā vecis vairs neinteresē. pat ne kā mīļākais. es vispār visu laiku meklēju kašķi, lai varētu ar viņu sastrīdēties. es biju kā fūrija. dievs svētī viņa nervus, kurš to visu uzņēma un nepīkstēja ne vārdiņu pretī.
jebkurā gadījumā, es viņam šodien rakstīšu vēstuli, kur tā arī pateikšu - ir kāds cilvēks, ko nevaru aizmirst, līdz ar to, es nevaru ar tevi satikties. [banālo frāzi - paliksim draugi - izmantot? man pat liekas, ka viņš piekristu. tāds bezmugurkaulinieks.....]
jā, nu lūk.

link1 comment|post comment

[Aug. 28th, 2009|06:23 pm]
sūcu šampanieti caur salmiņu. bet tā malziet, jo pirms trīs stundām iedzēru antibjotikas. nav jau gudri, bet nu labi
šodien sāku lēnām atiet no astrologa un atkal sāk nākt virsū skumjas par to, kas šobrīd notiek ar mani un Kārli..
bāc, manī ir tik liela mīlestība pret viņu, un man nav kur to izlikt.. viņš nav mani aicinājis braukt pie viņa. uziacināju viņu šovakar.. visdrīzāk jau viņš atteiks, bet cerēt jau nevienam nav liegts vai ne?
ai, gribu piedzerties un raudāt spilvenos tik ilgi, kamēr pāriet. lai arī zinu, ka nepāries.
link8 comments|post comment

[Aug. 27th, 2009|02:25 pm]
nu, tagad pēc astrologa apmeklējuma, man patiešām viss ir skaidrs. Kārlis nav mans īstais - par laimi vai diemžēl - un kopumā pat zvaigznēs var redzēt, ka mūsu attiecības patiešām ir ļoti grūtas un sarežģītas, jo mēs abi esam līderi un ja salaiž kopā divus līderus, tad katram vienmēr būs sava taisnība, ja vien neiemācīsies pielāgoties un pārkapt pāri savam lepnumam. Par sevi es vēl varētu dot procentus, jo daudzkārt esmu sev pārkāpusi pāri, bet viņš to neprot. vnk nemāk un viss. pārāk liels ir viņa ego.
skeojoši, tgd es patiešām jūtos ļoti labi. jūtos brīvāk, ne tik sasaistīta.. es varis nejūtu atbildību uz saviem pleciem. viss škiet tik viegls un ir tāda sajūta - kas notiks, ats notiks. ja vēl būs lemts būt ar viņu kādu laiku kopā, tad es to padarīšu par skaistu un atdošu visu svau mīlestību. entaisīšu vairs nekāds kašķus.. nu nav jēga. jo man viss ir skaidrs... vnk ķeršu mirkļus. ja viņs ļaus.
tas ir viss, ko es varu pateikt. :)
man ir labi.

linkpost comment

[Aug. 26th, 2009|03:40 pm]
braukšu pie astrologa.
pēc tam tad vakarā gan jau varēsiet sagaidīt veselu gaudu jūru no tā, ko būšu dzirdējusi.
jauki. izdevusies diena.
p.s. palieku sarkastiska un ironiska
linkpost comment

[Aug. 26th, 2009|01:56 pm]
Man ir jāizdara 3 lietas, kuras es nevaru izdarīt, jo esmu pārāk ierakusies savās skumjās un besī un, protams, - neiztrūkstoši - slinkumā.
1.) jāsalabo brilles - kas strap citu ir pa velti bļin - atliek tikai aiznest
2.) jāaizbrauc uz skolu, jānodod grāmatas un jānopriecājas par cenu, kas man būs jāmaksā par to, ka neesmu ndoevusi viņas laikā un paziņošana, ka es to naudu šobrīd nevaru samaksāt, kas sekojoši nozīmē, kapar sodu jaunas grāmatas nevarešu izņemt
3.) jāuzraksta tas studiju darbs, kuram es vispār negribu ķerties klāt, vispār, galīgi, galīgi negribu
linkpost comment

navigation
[ viewing | 240 entries back ]
[ go | earlier/later ]