psiho_analitike [entries|archive|friends|userinfo]
psiho_analitike

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 31st, 2009|11:13 pm]
[music |Lily Allen - Fear]

ta es nezinu, kāpēc es biju iedomājusies, ka viņš varētu būt divus vakarus pēc kārtas.
un es tāāā centos saģērbties, uzkrāsoties un sataisīt matus tā, lai izskatos satriecoši! un phe, tas viss kaķim zem astes.
es laikam vakar, sapratusi, ka viņš nebūs, izskatījos tik smagi vīlusies un noskumusi, ka pat puiši, kas meta uz mani skatu, nesaņēmās pienākt man klāt. Man laikam sejā bija rakstīts - ta lieciet jūs visi mani mierā.
labi, ka draudzenei bija džeks ar ko izklaidēties. jo man vispār vairs nebija oma. sēdēju maliņā un kā maza naiva romantiķe vēros uz izejas pusi, cerībā, ka viņš pekšņi parādīsies. es tā gaidīju... :(
tas ir mokoši, bļin.
beigās man sāka spiest zābaks, un vispār man nāca miegs un teicu draudzenei, ka moš varam braukt mājās. viņa ir baigi forša, atsaucīga un teica, ka ok, tikai vai viņa nevar vēl ar to puisi kādu pusstundiņu padejot. un tā kā viņa man vienmēr palīdz un atbalsta un ir noklausījusies no a-z līdz riebumam manos apstraktos apcerējumus par noslēpumaino svešinieku, protams, piekritu un teicu - lai tik iet priecāties.
es pa to pusstundu paspēju sēdus atlūzt vismaz četras reizes. no malas laikam tie brīži laikam izskatījās varen jocīgi, ka es tur tā klanos:)
atceros, kā pārbraucot mājās, pēdējie vārdi, ko teicu, pirms gulētiešanas draudzenei bij:''Nākamo reiz es viņam simt punkti pieiešu klāt. citādi tas paliek pārāk mokoši...''
nē, pats vakara sākums bija super, es biju mazliet iedzērusi vairāk kā vaig un es jutos tik brīvi, ka kādu stundu no vietas smaidīju un dejoju un jutos varen labi:) tas bij forši, šampis rullē. iesaku - svetskoje zolotoje. lēts un garšīgs, tāds salds un labi sit pa galvu. un viņam ir klāt kaut kāds laimes hormons, ka iedzerot paliec ļoti priecīga :) lūk.
*
tad šodien, stāvot autenē un gaidot, kad būs jāiet uz mikriņu, ievēroju vienu ļoti simpātisku ārzemnieku, pilnīgi sarosījos :D. kaut nedaudz uzlabojās garīgais, kad redz tik skaistus cilvēkus apkārt. viņš, protams, ne tuvu nestāv klāt manam vampīram sudarbotajā volvo, kur nu vēl sajūtu ziņā, ko viņš man spēj dot, bet nu vienalga - man patīk vērot cilvēkus. :)
*
tad šovakar uzrakstīja Kārlis. es šonedēļ pretviņu biju tāda vēsa. pirmā nerakstīju un tā.. vnk negribēju. saproties.. man tgd citas domas prātā. un viņš kā juzdams uzrakstīja, ka viņam šķiet, ka man ir kāds cits.
--- nūū.. kā to ņem. vnk esmu apmāta ar kādu citu, tas būtu pareizāk
bet viņam es pateicu, ka man ir smags pms sindroms, kas izpaužas kā kaut kas līdzīgs depresijai un, ka visu nedēķu gribēju norobežoties no pasaules
noticēja. cerams.
ehh.. bet man patiešām viņš šobrīd neinteresē. man pat negribās viņam jautāt kā iet, jo viņš vienmēr atbild vienu un to pašu, nekā jauna.. man jau ir apnicis klausīties par kaut kādām tur būvthenikām vai darbu, no kura es tāpat neko nesaprotu.
bet arī pamest netaisos, jo pēc pieredzes saku, ka tad kad man uzrodas kāda aizraušanās, es tāda palieku. un tanī laikā vajag palikt nogaidīšanas režīmā un pavērot, kas ar to aizraušanos notiks tālaķ. nevajag sastrādāt muļķības.
man tikai ir grūti notēlot, ka man baigi gribas ar viņu runāt.. bet lai viņu nesarūgtinātu un neliktu domāt par mani slikti, būs jāizliekas. bāc, tas ir tik psiholoģiski grūti, bet pati vien izvēlējos šādu ceļu
*
es nez, kā es varēšu izturēt šito nedēļu līdz ceturdienai. mēģināšu nedomāt par viņu. vēl tikai reizīti paskatīšos uz viņa bildīti
haha, būs labi, es nomierināšos :)
link3 comments|post comment

[Oct. 31st, 2009|04:06 am]
vins nebija.
juutos, ka stulbene.
linkpost comment

[Oct. 30th, 2009|06:55 am]
esmu noreibusi no viņa maģiskuma!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
link1 comment|post comment

[Oct. 28th, 2009|09:25 pm]
es esmu tik ellē pārsalusi, ka vispār nevaru saņemties aiziet uzcept kartupeļus!!
vēderdejās bija auksti, es tur nosalu, un pēc tam vēl laukā jāiet tajā baisajā nenormālajā laikā - esmu savilksui tik daudz drēbju gabalu tagad, ka atgādinu sīpoliņu
šodien biju skolā, vispār zin kā, ilgi nebija būts, bija bail, ka man tur kko pārmetīs vai kā, bet nē, viss bija ok. tikai protams garlaicīgi. nekā sevišķa. bet pusdienas bija labas. tur bija tik forši sasautēti dārzenīši, vnk mmm un es pat viņiem visiem nezinu nosuakumus, bet bija labais, kaut kāds LV + ārzemju krustojums
taču taču taču... rīt ir 4diena. mēs ar draudzeni ejam tusēt. un es ļoti ceru, ka tur atkal būs mistiskais puisis. lūk. bet es jūtos bik aplauzusies... ja man viņš patīk un ja sanāks kaut kāda runāšāna.. nu viņš tak nerunās ar mani latviski... būs jārunā angliski un tas ir ti.. apgrūtinoši. ok, es māku runāt, bet tad tas ir savādāk.. citādāk.. ai, es tgd čīkstu. es nez, ko ar viņu rīt iesākt.. dot to zīmīti ar savu nr vai nē. nebūs uzbāzīgi vai stulbi?
linkpost comment

[Oct. 27th, 2009|06:17 pm]
šodien esmu totālā neomā. ilgi man nebij bijis tik aizkaitinošs garastāvoklis. viss besī un krīt uz nerviem
laikam pie vainas tas, ka pa nakti slikti gulēju un plus vēl bija jāceļas 8 no rīta un jāvelkas laukā tajā lietū
tad aizdevos pie zobuārsta, kurš mani sašpricēja, pēc tam izurba lielu, lielu caurumu un izņēma zobam nervu. tgd jātup mēnesis ar zālēm iekšā un tad liks plombi. besī laukā. visu laiku gribas knibināt to zobu, jo no viņa laikam lidz galam nav izgājusi anaestēzija un tad visss tāds jūtīgs un man tā sajūta patīk. bet potes vietas gan sāp. cerams rīt vairs nekas nebūs no tām dranķa sajūtām
tad man ir noriebušies visi pasuales vīrieši, ar kuriem man ir akut kāda saistība, bļe. i Kārlsi izbesījis, i Jāni vispār ne acu galā negribu redzēt, jo citādi es viņam goda vārds ar kaut ko kraušu un vienīgais, aks šobrīd fugurē manā prātā ar plus zīmīti ir noslēpumainais svešinieks. un pat te man gribas sākt ironizēt, jo es taču viņu redzu tikai vienu reizi nedēļā un pat tad nav spējīgs pievilkties man klāt, bļin
šodien novazājos ar jaunajiem zābakiem un noberza man pamatīgi. es tiešām nesaprotu, kā varēšu 4d ar viņiem padejot. tak 6d vēl viss bija kārtībā!!!!!! wtf??????????????
tad man ir sajūta šodien, ka man apkārt ir vieni vienīgi idioti, kruiem šodien ir kaut kāds žirafes sindroms visiem kaut kā baigi lēni pielec, ko es saku un tas ir tik SASODĪTI KAITINOŠI!!!!
vakar man nereāli izbesīja tas jānis. bļe. zvana idiņs, prasa, kur esmu. es saku - centrā. šis saka, ka var mani aizvest uz mājām, kkādu joku izmet un sāk zviegt tā kā tādas neieeļļotas durvis! es knapi noturējos, lai neaizlidinātu telefonu
da visi man besī šodien
viss
varbūt jāiedzer
ja tikai būtu nauda, pa ko nopirkt
bļin
link2 comments|post comment

[Oct. 26th, 2009|12:50 am]
nu tHāāātad...
karoč, 5d tiku pie daiļumdaiļiem zābaciņiem karameļu krāsā no Crop Town. Nu tieši manā stilā, esmu starā:)
bet uzreiz ir tā sajūta, kas vienmēr ar jaunām mantām - mērķis ir viņus turēt vistīrākajā vietā, dies pasarg ka tik nenosmērēt un saglabāt viņus tik perfektus pēc iespējas ilgāk :)
a pēc mēneša jau viņi tiks nomesti kur pagadās. tā nu tas ir, saproties, cilvēka psiholoģija - kā jau ar visu jauniegūto - vispirms dievina un pēc tam viss ar laiku paliek pašsaprotams. EHHH, cik žēl, ka pat attiecības šajā ziņā nav izņēmums

tad pazvanīiju Jānim, lai šis man atbrauc pakaļ un aizved mājās. sanāca, ka pa ceļam iegriezāmies viņa dzīvoklī, iedzērām tēju, es izē'du visu viņa ledusskapi un tad sāka sāpēt vēders un lūdzu, lai ved mani mājās. lūk. un man pat nevilka ar viņu kko tur darīt.. laikam pietika. mēs jau kā prosta draugi satiekamies jau kā divas nedēļas, bet nekas vairāk nav bijis
nu lūk. un 6dien es nogulēju līdz 4 pēcpusdienā. pa vidu pamodos 12, kad kāds idiots zvanīja pie durvīm, bet es, kā jau parasti, nekad vaļā neveru. da lai viņi šālē dillēs.
pēc tam, vakarā atbrauca Kārlis. pirms tam, un to es sevī vēl nespēju saprast, es jutu sevī spriezi, satraukumu.. un tā ir vienmēr. pat tad kad viņš atbrauc, es nespēju līdz galam atbrīvoties, justies brīvi, man visu laiku liekas, ka jāuztur pozitīvā atmosfēra un ja es to nedarīšu, tad viņš sagruzīsies. liekas, ka man ir jādomā, ko runāt, kādas tēmas apsroest un tas ir tik ellē grūti un nogurdinoši.. ok, ir retas reizes, kad mēs runājam bez apstājas, bet vairāk tomēr ir tā, ka daudz sanāk brīži, kad man vnk nav par ko ar viņu runāt. un tādi brīži mani dzen izmisumā
nu lūk. pagatavojām vakariņas, izdzŗām 2 pudeles vīna, juhū. un es pat nepiedzēros. bet... divas lietas, kas man ir jāpasaka.
1.) dažas reizes, kad mēs skūpstījāmies, es aizvēru acis un iedomājos, ka skūpstos ar to francūzi... ahhhh, jā, jā, zinu jau, cik tas izklausās dumji, bet tā nu tas ir. nespēju to vīrieti izmest no prāta
2.) kopš esmu, kā teikt, pamēģinājusi Jāni, man sekss ar Kārli vairs nešķiet tik labs.. lūk, tā ir, atliek sākt salīdzināt un viss. un es nez, - kas es divus gadus sev meloju, ka ir baigi ok? ja tgd man lieka,s ka nav tāāāādas sajūtas, kā ar Jāni.. bet es jau zinu, kas tur pa lietu ir un tur nu neko nevar mainīt diemžēl, jā... ehh
nu lūk. jebkurā gadījumā, es nez, laikam es .. ai, man ir šaubas par to, vai es maz to Kārli vēl mīl. un ja šaubās tad jau kkas nav. tas ir skaidrs...
šodie vēl bija prikols - viņš brauca prom, es viņu pavadīju lidz tramvajam, šis aizbrauc, bet es pēkšņi atčaknos, ka pie viņa tak palika mana dzīvokļa atslēgas!! jupī jeij bļin, a man ta telefons līdz nav!!! nu neko, nosēdēju aiz durvīm kādu stundu, kamēr māsa pārbrauca mājās. bāc. tāds sviests :D
nujā, un vispār man visa šitā nedēļa būs aizsista. rītvakar dejas, 2d zobuārsts, 3d skola plus dejas, 4d skola, modes skate, klubs
nevaru sagaidīt 4dienu, kad atkal to vīrieti ieraudzīšu...
es tak esmu apmāta.
dooh
p.s. bet viņš ir burvīgs. un viņš aizdedz cigareti nevis ar šķiltavām, bet gan ar sērkociņiem.. nu tā kā no aizgājušā gadsimta.. es saku, sava mistika tur ir klāt... eh:)
linkpost comment

[Oct. 24th, 2009|03:39 pm]
nu, tātad. tagad jau tās lielās emocijas ir noplakušas un tagad varu rakstīt mazliet reālāk nevis lidināties mākoņos.
man tā vispār ļoti ilgi nebija bijis, ka es šitā varētu ieķerties svešiniekā, pat neko par viņu nezinot.
domās es viņu saucu par francūzi, jo pat viņa tautību es nezinu. viņš ir tik neklasisks, cik neklasisks vispār var būt un es tiešām nesaprotu, kas viņš varētu būt par tautību.
tajā ceturtdienas vakarā, kad mēs aizgājām dejot, no sākuma es viņu neredzēju. bet mazliet vēlāk, draudzene man pēkšņi norādīja uz viņu. ahhh.. nevaru izstāstīt cik es biju sajūsmināta viņu beidzot ieraugot.. saproties, ta kā maza meitene - visu nedēļu glorificējusi svešinieku līdz augstai pakāpei. nu lūk. viņš atkal vēja ātrumā pazuda [mēģinu nedomāt par vampīru sudrabotā volvo :D]. un tad man palika garlaicīgi.. viņš labu laiku nerādījās un izdomāju iet pastaigāt pa zālēm un viņu pameklēt. neko, eju, pēkšņi iegāju vienā istabā, kurā es ilgi nebiju bijusi. un.. jā, tur nu viņš bija! sēdēja kopā ar savu draugu un kaut ko runāja. bet, kad es iegāju iekšā un viņš mani ieraudzīja, viņam burtiski acis iepletās un viņš kā teikt saslējās un skatījās uz mani. es viņam uzsmaidīju, nopētīju istabu un aizgaju. :D juhū. vēlāk es viņu redzēju citās kluba vietās, bet viņš visu laiku bija kopā ar to savu draugu un man bija grūti viņam tikt klāt. un tad bija moments, kad mēs nācām viens otram pretī un mēs izlikāmies, ka neredzam bet sanāca, ka pagajām viens otram cieši blakus un es nenoturējos un saliku roku tā, lai ar to nejauši viņam pieskartos garām ejot... bāc, tik tuvu es vēl viņam nebiju bijusi. :D un viņš ir garāks par mani.. un tie mati.. viņam ir fantastiski pusgari mati... un pēc tam, labākais moments visā vakarā, kuru es vnk nespēju izmest no galvas bija - ka es sēdēju uz krēsliņa un vēroju cilvēkus pie trepēm. un tad pēkšņi viņš nāca lejā pa kāpnēm un ieraugot mani - visu to, laiku, kamēr kāpa lejā pa kāpnēm, nenovēršoties, skatījās man acīs... tik pārliecinoši, ne brīdi nenovēršoties, pilnīgi nopietni.... un tad aizgāja..
un es dajūdzos. bāc, viņš mani moca! es nesaprotu, kāpēc viņš nevar man pienākt klāt.. mēs abi spēlējam kaut kādu spēli, taču tai noteikumus es vispār nezinu. cerams vismaz, ka viņš saprot, ko dara.
nākamo nedēļ iešu atkal un man jau ir prātā dzimusi doma par zīmīti ar tel nr un kādu īsu teikumiņu. vnk jāķeras pie radikāliem līdzekļiem, jo cik ilgi mēs spēlēsim šito - es tev klāt neiešu bet tu mani interesē - spēli.
p.s. bet viņš ir burvīgs
link2 comments|post comment

[Oct. 24th, 2009|04:42 am]
viss, man ir krešings uz to puisi... atceries, stāstīju par to reizi, kad jau otroreiz satiku viņu klubā, bet neiepazināmies
nu lūk. un šoreiz viņš atkal bija
un man ir TĀDS krešings, vnk
es rīt uzrakstīšu plašāk
vnk es jūdzos
linkpost comment

[Oct. 22nd, 2009|01:43 pm]
nē nu tas, ka šovakar atkal jāiet tusēt, ir pilnīgi skaidrs un man ir savi plāni, ko taisos realizēt, ja tur būs attiecīgie mērķi, bet skaļi par to šobrīd nerunāšu:)
tad slēptā reklāma www.e-biblioteka.lv - es viņu dievinu, tur ir vesela kaudze grāmatu par psiholoģijas un kulinārijas tēmu!!!!
vakar izlasīju tieši baigi labo recepti, kuru taisos pamēģināt.
doma ir tāda
jāpaņem kartupeļi - cik nu gribās, un katrs jāsagriež mazās šķēlītes, bet tā, lai viņas no kartupeļa neatdalās. pēc tam ieliek cepeškrāsnī un pa virsu katram kartupelim uzliek piciņu sviesta [nevis margarīna] un rīvmaizi. var arī kaut kādu garšvielu uzpidžināt. un tad cep cepeškrāsnī kamēr kartupeļi zeltaini. :) ja man nebūtu veca salūzusi cepeškrāsns, es jau tgd mestos mēģināt, bet nu būs vien jāpaciešas, kad aizbraukšu uz laukiem, jo tur ir izcila krāsns:)
vispār vajadzētu tagad aizbraukt līdz centram un paskatīties kādu krekliņu, ko vilkt vakarā, bet nu.. laikam tomēr nē.
jāatrod kkur Martini un Sprite un būs labais. jāiesaldē ledus gabaliņi.

linkpost comment

[Oct. 18th, 2009|11:33 pm]
izlēmu, ka iešu vēderdejās:) esmu starā
.
jā, bet nu, ko es gribēju teikt ir tas, ka vakar vakarā atbrauca pie manis uz mājām Kārlis un palika līdz šim rītam un es esmu tik laimīga!!! mēs pavadījām vnk burvīgi laiciņu kopā. Skatījāmies filmas, dzērām vīnu un ļoti daudz mīļojāmies.. un ir tik burvīga sajūta no rīta pamosties un ieraudzīt, ka viņš ir turpat blakus... pasakaini.
link3 comments|post comment

[Oct. 17th, 2009|12:54 pm]
4dien biju aizgājusi patusēties.
un tur bija TĀĀDS vīrietis. TĀĀDS..... saproti, no viņa nāca laukā harizma, neaprakstāma vēlme uz viņu tikai skatīties un skatīties... bet pirmo reizi, man bija bail iet klāt. Viņš tur bija viens, un pirms nedēļas viņš arī bija. Un ieraugot viņu otro reizi, es biju patīkami pārsteigta un tā kā mēs viens otru bijām pamanījuši pirmajā reizē, tad tagad ieraugot šajā nedēļā, viens otru jau pazinām.
Viņš nav klasiskais skaistulis. ne tuvu. viņam ir tādi asi, aristrokrātiski vaibsti, man kaut kā uzreiz nāk asociācijas ar Franciju. Bet neesmu droša. Viņam ir ļoti laba ģērbšanās gaume un viņš izskatās patiešām LABI. Es teiktu, ka viņš ir brīvdomātājs. Vienmēr esmu redzējusi viņu vienu...vai nu stāvot, lēnām smēķējot cigareti un dzerot glāzi šampanieša, vai nu sēžot uz kāda no brīvajiem bāra krēsliem un vērojot dejotājus. Viņš pats nedejo un nevienai klāt neiet. Tāpat arī neviena nenāk klāt viņam. Viņš izskatās tik labi, ka pirmo reizi es pat nevaru noteikt, cik viņam varētu būt gadi..nu teiksim, - kādi 29, 30.
Pirmajā reizē toreiz bija agrs rīts, ap 4iem. viņš sēdēja pie bāra letes, bet es sēdēju otrā zāles malā tieši pretī. skanēja mūzika, un mēs ik pa brīdim paskatījāmies viens uz otru. Starp mums, pa vidu, kāds vēlmēģināja dejot... un tad vieubrīd mēs ilgi skatījāmies viens uz otru. un tad viņš aizgāja.
nu un pasaki, ka viņš nav dīvains? draudzene teica, ka malziet ar putniem:)
un tagad otro reizi... viņa uzmanība bija jau konkrētāka. Kad gāju garām, skatījās tieši acīs un es uzsmaidīju, bet pagāju garām. Tad kad viņš gāja garām, un es sēdēju pie spoguļiem - sanāk, ka es biju pa labi no viņa - viņš gāja garām, un pagriezis galvu uz manu pusi, skat;ijās, kamēr nozuda aiz stūra. njā, par to nozušanu. viņš pārvietojas tik ātri, ka es pilnīgi gribot negribot sāku domāt par vampīru sudarbotā volvo. :D nopietni!! iedomājies, es sēžu, skatos, viņš stāv zāles otrā pusē. es novēršu skatienu - burtiski uz 3 sekundēm, un pēc tam paskatos atkal - viņa nav!! kā var nozust trīs sekundēs?? wtf? lai tik ātri no tās vietas, kur viņš stāvēja nokļūtu vismaz pie zāles izejas, vajag vairāk laika. bļin. ;D un kā tur bja tajā krēslā? ātrums, skaistums, no kura grūti novērsties, ja? :D vēl tik jāmēģina pieskarties, lai saprot, cik auksta ir viņa āda :D
nujā. bet nu puisis mani ir iespaidojis. iešu atkal nākamo nedēļ, es gribu atkal viņu redzēt.
varbūt viņš tomēr saņemsies un pienāks man klāt?
bet vispār netipiski. man liekas viņš nav latvietis.. ne tuvu. bet kko tik īpatnēju, man vēl nav nācies redzēt.
allright
linkpost comment

[Oct. 11th, 2009|09:13 pm]
šodien satiku Kārli. pēc viņa izmisīga lūguma braukt uz rīgu kopā.
es nesaprotu, kas ar viņu ir noticis - viena no retajām mīlestības lēkmēm - izrādīja visu savu uzmanību, teica komplimentus un bija tik idēals kādam vinam vajadzētu būt visu laiku! un gaudoja par to, kā viņš izturēs visu šo nedēļu bez manis. un kā viņš vakar negarastāvoklī vazājies pa māju, jo viņam tik izmisīgi manis ir pietrūcis!!...nesaprotu, kas viņam uznācis. vakar es protams viņam tomēr uzrakstīja sms, ka lai sāk kaut ko darīt, jo es jau ļoti ilgi jūtos tā, ka būtu viņa dzīvē kaut kur..aiz mājām, darba un garāžas... ka nejūtos vairs pirmajā vietā. un tas laikam bija baigi labi, ka tā pateicu, jo viņš šodien bija saulstariņš. un man pat patika. lai arī es līdz galam nepratu to izbaudīt, jo bija bail, ka tas ir pārejoši.. tip, padzīvosies ar mani divas dienas un viss - atkal klusums uz pāris dienām.
man vispār ir tāda sajūta, ka viņš ir baigi miļš uzmanīgs utt, bet tad kad tiek pie seksa, nu runāsim kā ir, tad pēc tam viņš paliek nevērīgāks. it kā - tip - dabūja, ko gribēja. nebrīnīšos, ka viņš man tagad tā pielien, jo 2 ned nav dabūjis un tad neapzināti tas viņu vada. ehhh. bet varbūt es vnk par daudz domāju
jāiet pievērsties tai dranķa socioloģijai, jo man rīt tur ir eksis. tie 40 jautājumi mani būs piebeiguši. ZB
link2 comments|post comment

[Oct. 9th, 2009|01:30 pm]
nu ir auzas.
un es pati esmu viena liela auza.
kas notiek??
es ar Jāni pavadu laiku arvien biežāk, mums ir par ko runāt, viņš pret mani ir tik ellē uzmanīgs, rūpīgs, izskatās, ka viņš ir sajūsmā par laiku, ko pavadām kopā. Un pats trakākais, ka arī seksā mums saskan tā, kā man nav saskanējis ne ar vienu. un vakar mēs sēžam divos naktī mašīnā pie manas mājas, un vinš smejas par maniem jokiem un tad pēkšņi - bladāc, kā ar pannu pa galvu - bet viņš taču ir tik nejēgā jauks pret mani! ja tas tā turpināsies, es taču viņā iemīlēšos!
bļāviens, salīdzinot attieksmes ziņā, Kārlis nestāv ne tuvu klāt Jānim. un tā kā man tik ļoti pietrūkst uzmanības, ko kārlis man nespēj dot, Jānis to visu kompensē. bļin. to tik vēl vajag... no vienām attiecībām ārā, otrās iekšā? wtgf. es negribu attiecības...
bet tas notiek negribot - bet es negribu viņā ieķerties. sanāk, ka man ir jācīnās pašai pret sevi - es gribu viņu satikt, bet nedrikst, jo viņš ir tik labs pret mani, ka tās ir tik smalkas lamatas, kurās es, lai cik izviec;iga būtu, varu arī iekrist un to nu tiešām man nevajag. pat no psiholoģijas vieodkļa, ja es no kārļa pašķirtos, attiecibas ar jāni man būtu aizvietotajattiecības jeb kā es to saucu - par spilventiņu. es ar to Jāni būšu tik ilgi, kamēr pāries sāpes par iepriekšējām attiecībām. un tad viss beigsies. bet nu i nafig izmamntot otru..man attiecības vispār, pirms sāku satikties ar Kārli, defaultā ilga ausgtākais 2 menesus un tad man noriebās un es pametu
nu labi. saņemšos
link4 comments|post comment

[Oct. 8th, 2009|12:54 pm]
ā, nujā un es iešu uz mensonu


un nejau tāpēc, ka man viņš tur baigi patiktu vai es fanotu vai kā..
vnk dabūju biļetes uz barteri un ja jau iespēja tikt pa velti, kāpēc gan neaiziet - ticu, ka būs grandiozs šovs viņa stilā ;)
linkpost comment

[Oct. 8th, 2009|12:35 pm]
nu tad tā - turpmākās 5 dienas mācīšos socioloģiju - katru dienu 10 jautājumi un tad jau 1dien kaut kā ir jāprot izvilkt tas eksis vismaz uz 4. un pēc tam man vairs nekad nebūs nekas tāds jāmācās, tas ir tik forši, ka es vnk nākmo 4d ļoti daudz dzeršu un iešu dejot, jo būšu priecīga, ka man viss būs izdevies!!! Vesels mēnesis stresa būs garām
draudzene, kurai ir izcili tāda pati situācija kā man, pateica, ka neko nav darījusi. bet termiņš ir jau nākamā nedēļā!! viņai vecāki galvu noraus. bāc. pat man pietiek tik daudz saprāta, lai es cīnītos par palikšanu skolā
vājprāts
ā, šodien satikšu Andrejiņu. es viņu neesmu redzējusi kādu mēnesi. es varu dot garantioju, ka viņu satiekot, metīšos viņam ap kaklu un uz vaiga sabučošu!:))
nujā, un šodien tad jāaizdodas uz to paklāju izstādi. notiksies tumsā. cool
linkpost comment

[Oct. 7th, 2009|11:24 am]
es vairs neilgojos pēc Kārļa.
vakar viņam atkal bija uznākusi mīlestības lēkme[kārtējā] un viņš rakstīja, cik ļoti viņam manis pietrūkst [nuja, pagājušas 2 ned. pēc 2 ned vienmēr kādam manis sāk pietrūkt.]. Un man it kā bija jāraksta pretī, bet es vnk nespēju zijust to sajūtu, ka man viņa pietrūktu. tiešām. jo man liekas, ka atkal jau būs viens un tas pats scenārijs - satiksies, viss ok, un pēc tam atkal klusums, jo ir dabūtas tas, ko vajadzēja. un tad atkal sveiki aloha līdz nākamjāma divām nedēļām. apnicis. amn viss ir apnicis. es gribu pārtraukt šīs nejēdzīgās attiecības. bet baidos.
linkpost comment

[Oct. 4th, 2009|01:12 pm]
procesors tā aizdomīgi dūc. tāda sajūta, ka man blakus notiktu formula1 sacensibas.
par vakardienu, tātad...apzinīgi mācījos, līdz pie manis ap diviem ieradās Jānis, lai atvestu klepus sīrupiņu. Ieaicināju viņu iekšā, uzcepu kartupeļus, pļāpājām. Un tad, kad viņam pēc kādas stundas jau bija jātaisās projām,..klik un viss - mēs noseksojām līdz pat vēlai naktij ar pātraukumiem. un teikšu tā - man nekad nav bijis tik labi ne ar vienu. pat ne ar Kārli šajā ziņā. Tas džeks tiešām jēdz, ko viņš dara. Ok, attiecības ar Jāni es absolūti negrbētu - lai arī viņš ir palicis sakarīgāks - bet nu tajā ziņā es viņu varētu pat ieseivot un ik pa reizei satikties, viņš ir noderīgs :D. varu tikai pateikt to, ka es sev iekšā emsu zucēlusi mūri un emocionāli es vinu nelaizu sev klāt. ā un ja kas, vakar ap diviem naktī mums izveidojās visai interesanta diskusija par sts un sieviešu un vīriešu ārstiem. kad viņš pateica, ka viņš pie urologa nav bijis un pat netaisās iet, jo viņam bail, es nenormāli sacepos un nolasīju viņam veselu morāli par to, ka ''jūs visi vīrieši esat tādi gļēvuli, bļāvioens, mums sievietēm katru mēnesi ir jāizcieš menešreižu sāpēs, jāvazajas 9 mēnešus ar sliktu dūšu un vēderu un tad vēl jādzemdē ar neciešamām sāpēm, bet tu neesi spējīgs pat vienreiz gadā aiziet pie uruloga?????????????????????''
tad viņam aizvērās mute, viņš apstulba un klusi nočukstēja, ka laikma jau tomer būs jaaiziet.
dooh
tanī pašā laikā ap pusnakti sāka rakstīt Kārlis. viņš bija kkādā tusiņā un cik es sapratu, iedzēris. un tad ma rakstīja sms - es jau jutu, ka velk uz kašķi, bet neiesaistījos, atbildēju ļoti mierīgi un koncentrēti. un kā uz burvju mājienu - heell yeah - iedarbojās un sāka man sūtīt visādas mīļas sms utt.
Bet vispār, man ir radusies sajūta, ka mēs esam kopā tikai teorētiski.. ka prakstiski, tas viss jau sen kā jau ir miris. un es domās viņu jau gandrīz esmu azilaidusi projām.. tā kā.. ok, tagad man ir viegli runāt un ja mēs reāli izšķirsimies, es kaukšu kā suns, bet nu šobrīd.. man vnk ir skaidrs, ka viņa jūtas pret mani vairs nav tyādas kā bija agrāk un es patiešām nezinu, kā to varētu atgriezt un vai vaig..
vispār, neticami, ka spēju par to runāt, jo agrāk es biju izplānojusi ar viņu pavadīt kopā visu dzīvi... he, redz kā viss mainās
EH
link1 comment|post comment

[Oct. 3rd, 2009|11:04 am]
man šobrīd ir aflācija. un es baigi lepojojs ar to, ka lietoju šo vārdu, jo agrāk tādu nezināju, bet, redziet, mīļie cilvēki, ir tomēr kāds labums no tā, ka sēdi un mācies uz socioloģijas eksāmenu, jo ne tikai fakts, ka tam ir vistiešākais sakars ar manu tēmu - psiholoģiju rada prieku, bet arī tas, ka var apgūt daudz jaunvārdu, ar kuriem pēc tam var zīmēties
nu tad vēlreiz - jā, nu man šobrīd ir aflācijas stāvoklis. totāli pietrūkst sabiedrības un komunikācijas.
patiesībā, es tagad mācos, lai nomāktu to vainas sajūtu, ka šodien enaizgāju uz prakses aistāvēšanu. mierinu sevi ar domu, ka iešu 12ajā. danu bremze es esmu. kas tas ir, ka nevar izdarīt lietas tā, kā ir saplānots, mūžīgi atrod kādu iemeslu, lai kaut kas nebūtu jādara. protams, ļoti jauki, bet tikai ne šajā gadījumā, kad praktiski izšķiras mana nākotne. grr. es esmu totāla lose, totāla. man ir jāmainās.
bet es sev neko envaru padarīt. man jau no ģimnāzijas laikiem ir smaga trauma, man ir bail no publiskas pazemošanas - bezmazvai fobija - un man ir bail, ka uz mani kliegs. tāpēc varbūt es šodien neaizgāju, jo man nebija sagatavots viens papīrs, zināju, ka man par to jautās un bija bail, ka mani publiski pazemos uz mani kliedzot... protams, man ir stipri nervi, bet ja kāds uz mani kliedz - nu, augstākstāvošs, - tas pamatīgi iebradā pašapziņu un ticību saviem spēkiem. man jau tā tās ir maz.
citreiz pat bail atvērt meilu, kas atnācis kā atbilde no kāda pansiedzēja.
es nesaprotu, kā lai cīnos ar šīm bailēm. varbūt aiziet pie psihologa? vai psihoterapeita...
p.s.
vakar biju mājās viena, atbrauca jānis. neko, es taisīju prezentāciju, viņš gulēja manā gultā un lasīja grāmatas. ēdām vakariņas..un tad viņš klausījās, kā es mācos prezentēt. patiesībā tā bija ļoti jauka sajūta. ka kādam tas tiešām interesē. vispār pozitīvi.. pozitīvs vakars... es pat kaut kā mazliet citadāk paskatījos uz viņu. laikam tāpēc, ka no Kārļa es nejūtu nekādu dedzību attiecībā uz mani, saprotie,s es jau emsu pašsaprotama, ja..
bet Jānim ir citādāk. ar viņu es kaut kā jūtos novērtētāka. un tāpēc laikam arī sajutos tā labi.. bet nedrīkst uz šito uzķerties. es vnk esmu emocionāli vāja uz doto brīdi, un viegli ietekmējama...
viņš man šodien atvedīs klepus sīrupu. citādi es te jau esmu izbesījusies ar to klepu. tak tikko tiku vaļā.. nepaiet ne divas dienas un atpakaļ. galnais jau, ka laukā vispār nekur negāju. KĀ TAS IR IESPĒJAMS? bļin
link2 comments|post comment

[Oct. 1st, 2009|05:58 pm]
[Tags|]

kā man tagad gribētos, lai kāds mani samīļo, uzsilda tējiņu, atnes, apskauj un pasaka, ka viss būs labi. ka es varu, ka es emsu stipra un gudra meitene un ne tam vien esmu gājusi cauri. es gribu, lai mani tā samīļo, ka es pati noticu sev.
jo šobrīd es jūtos pagalam vientulīgi.
jā, tā ir - studiju darbs un kaudze skolas parādus nav tā labākā sabiedrība.
ehh

link1 comment|post comment

[Sep. 29th, 2009|04:27 pm]
ir patiešām tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi cilvēki, ar kuriem es spēju dzīvot kopā vai vismaz uzturēties vienā mājā vairāk par vienu dienu.
tā ir mana māsa. mums ir lieliska saskaņa, mums ir vienāds humors un laba psiholoģijas izjūta. kaitinošā sajūta piemeklē patiešām ļoti reti.
Otra ir mana labākā draudzene. arī ar viņu es esmu uz vienas frekvences. mēs viena otru saprotam, humors arī sakrīt, varam runāt par visu un ļoti jūtam viena otru. ir patiešām ļoti cilvēcīgas attiecības mūsu starpā. praktiski nekad nestrīdamies.
un..laikam tas arī viss.
nepieminēju Kārli. par to, protams, atkal ir atsevišķs stāsts.
ir tādi ikdienišķi sīkumiņi, kas man traucē justies brīvi un nepiespiesti. pirmajā dienā parasti viss ir ok - viņš atbrauc, es emsu savākusies, skaista, uzlikusi atbilstošu make up, jūtos svaiga un pašpārliecināta. Otraja dienā - jau no rīta pamostoties, es nespēju sjausties labi. jo man nav make up - bez tā es neizskatos sevišķi labi.. man mati ir vienā murškulī un tas man nereāli besī un liek justies kā tādai bomzenei. tad man ir papildus stress, ka man visu laiku traucē tas, ka mēs nerunājam un tad man ir jādomā tēma,s ko runāt. nezinu, kāpeč.. man uzreiz liekas - ka ja nerunājam, tāatad kaut kas nav, zuadēsim saikni vai kkas tā.. jo es emsu cilvēks, kuram ir ļoti svarīgas sarunas un kad tās nav, es nobīstos. un jā, tajā otrajā dienā es vairs nejūtos tik skaista kā pirmajā dienā.. Tāpat, man besī, ka es nevaru ar viņu runāt visu, ko gribu...es gribētu parunāt par skolu, bet viņš sāks runāt ar mani tajā 'tevišķajā tonī, bet tas man neder, jo es gribu, lai viņš ar mani runā kā cilvēks kas mani atbalsta, dod spēku, nevis liek sjaustie skā neveiksminiecei, kas neko nav spējīga izdarīt. tāpat es gribētu parunāt par sev tuvām tēmām kā grāmatas vai psiholoģija, bet viņš no tā neko nejēdz, jo grāmats ienīst un psiholoģiju uzskata par nejēdzīgu izgudrojumu. dažreiz vispār nesaprotu, ko es viņā esmu saskatījusi. viņš tagad ir aizrāvies ar tievēšanu tā kā tāda caca. jā, viņš izskatās labi, bet viņš sāk palikt ne par sevi ne tikai iekšēji, bet nujau ārēji. laiakm tāpēc arī nespēju viņu pieņemt, jo man ir sajūta, ka viņš man atņem sevi, pats to neapzinoties...
brīvdienās viņš bija pie manis. 5d vakarā vēlu atbrauca... viss bija labi. izņemot brīdi, kad sēdējam uz balkona, pīpējām un es pateicu, ka es skolai cenšos tikai dēļ vecākiem nevis dēļ sevis. un vin''s nevis mēģināja mani saprast, bet sarauca uzacis it kā es būtu pateikusi akut ko patiešām izcili dumju. man besī tā sajūta. bet iespējams viss būtu savādāk manā uztverē, ja man būtu augstāka pašapziņa un es nesabruktu ikreiz kad kāds šitā sarauktu uzacis...
6dien arī bija labi. tikai vakarā es nereāli sabesījos. mēs gandrīz sakašķējāmies par cīsiņiem. es nopirku cīsiņus un ieliku varīties. šis tā pienāk un ar izsmieklu pajuatā - tu ieliki vārīties ar visu ādiņu??? es atbildēju, ka jā, jo šitajiem cīsiņiem āda nav jārauj nost. un viņš pateica, ka visiem ir jārauj - es nereāli sadumsojoas, ka viņš atkal ta kā tāds mazs bērns iespītēja sun paliek pie sava, kaut viņam acīs bāž pierādījumus. idiots. un naktī ejot gulēt es sacepos dēļ tā viņš taisās jau tā īsos matus nogriezt vēl īsākus. protams, mans vieodklsi viān acīs ir nulle...
un 7d vispār bija sviests... viņš sēdēja, blenza vienā punktā un pateica, ka viņam ir besis tikai neizn kāpēc. beigās bija jau tik traki, ka es vnk pateicu, lai viņš brauc prom - ka tas ir lipīgi un es negribu nojūgties. pirms iešanas prom, viņš ilgi skatījās man acīs - it kā būtu dziļi ieracies manās domās, it kā kaut ko zinātu - tāda sejas izteiksme..tad pienāca man klāt, noskūpstīja ļoti mīļi un aizgaja. kopš 7dienas no viņa nav ne ziņas, ne miņas.. es arī neko nerakstu.
es taču galu galā viņam neko neesmu nodarījusi... kāpēc tāda attieksme... es vnk nesaprotu.
eh
laikam šovakar iešu ar Eduardu iedzert aliņu.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 220 entries back ]
[ go | earlier/later ]