| |
[Oct. 3rd, 2009|11:04 am] |
man šobrīd ir aflācija. un es baigi lepojojs ar to, ka lietoju šo vārdu, jo agrāk tādu nezināju, bet, redziet, mīļie cilvēki, ir tomēr kāds labums no tā, ka sēdi un mācies uz socioloģijas eksāmenu, jo ne tikai fakts, ka tam ir vistiešākais sakars ar manu tēmu - psiholoģiju rada prieku, bet arī tas, ka var apgūt daudz jaunvārdu, ar kuriem pēc tam var zīmēties
nu tad vēlreiz - jā, nu man šobrīd ir aflācijas stāvoklis. totāli pietrūkst sabiedrības un komunikācijas.
patiesībā, es tagad mācos, lai nomāktu to vainas sajūtu, ka šodien enaizgāju uz prakses aistāvēšanu. mierinu sevi ar domu, ka iešu 12ajā. danu bremze es esmu. kas tas ir, ka nevar izdarīt lietas tā, kā ir saplānots, mūžīgi atrod kādu iemeslu, lai kaut kas nebūtu jādara. protams, ļoti jauki, bet tikai ne šajā gadījumā, kad praktiski izšķiras mana nākotne. grr. es esmu totāla lose, totāla. man ir jāmainās.
bet es sev neko envaru padarīt. man jau no ģimnāzijas laikiem ir smaga trauma, man ir bail no publiskas pazemošanas - bezmazvai fobija - un man ir bail, ka uz mani kliegs. tāpēc varbūt es šodien neaizgāju, jo man nebija sagatavots viens papīrs, zināju, ka man par to jautās un bija bail, ka mani publiski pazemos uz mani kliedzot... protams, man ir stipri nervi, bet ja kāds uz mani kliedz - nu, augstākstāvošs, - tas pamatīgi iebradā pašapziņu un ticību saviem spēkiem. man jau tā tās ir maz.
citreiz pat bail atvērt meilu, kas atnācis kā atbilde no kāda pansiedzēja.
es nesaprotu, kā lai cīnos ar šīm bailēm. varbūt aiziet pie psihologa? vai psihoterapeita...
p.s.
vakar biju mājās viena, atbrauca jānis. neko, es taisīju prezentāciju, viņš gulēja manā gultā un lasīja grāmatas. ēdām vakariņas..un tad viņš klausījās, kā es mācos prezentēt. patiesībā tā bija ļoti jauka sajūta. ka kādam tas tiešām interesē. vispār pozitīvi.. pozitīvs vakars... es pat kaut kā mazliet citadāk paskatījos uz viņu. laikam tāpēc, ka no Kārļa es nejūtu nekādu dedzību attiecībā uz mani, saprotie,s es jau emsu pašsaprotama, ja..
bet Jānim ir citādāk. ar viņu es kaut kā jūtos novērtētāka. un tāpēc laikam arī sajutos tā labi.. bet nedrīkst uz šito uzķerties. es vnk esmu emocionāli vāja uz doto brīdi, un viegli ietekmējama...
viņš man šodien atvedīs klepus sīrupu. citādi es te jau esmu izbesījusies ar to klepu. tak tikko tiku vaļā.. nepaiet ne divas dienas un atpakaļ. galnais jau, ka laukā vispār nekur negāju. KĀ TAS IR IESPĒJAMS? bļin |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}