|
Oct. 11th, 2009|09:13 pm |
šodien satiku Kārli. pēc viņa izmisīga lūguma braukt uz rīgu kopā.
es nesaprotu, kas ar viņu ir noticis - viena no retajām mīlestības lēkmēm - izrādīja visu savu uzmanību, teica komplimentus un bija tik idēals kādam vinam vajadzētu būt visu laiku! un gaudoja par to, kā viņš izturēs visu šo nedēļu bez manis. un kā viņš vakar negarastāvoklī vazājies pa māju, jo viņam tik izmisīgi manis ir pietrūcis!!...nesaprotu, kas viņam uznācis. vakar es protams viņam tomēr uzrakstīja sms, ka lai sāk kaut ko darīt, jo es jau ļoti ilgi jūtos tā, ka būtu viņa dzīvē kaut kur..aiz mājām, darba un garāžas... ka nejūtos vairs pirmajā vietā. un tas laikam bija baigi labi, ka tā pateicu, jo viņš šodien bija saulstariņš. un man pat patika. lai arī es līdz galam nepratu to izbaudīt, jo bija bail, ka tas ir pārejoši.. tip, padzīvosies ar mani divas dienas un viss - atkal klusums uz pāris dienām.
man vispār ir tāda sajūta, ka viņš ir baigi miļš uzmanīgs utt, bet tad kad tiek pie seksa, nu runāsim kā ir, tad pēc tam viņš paliek nevērīgāks. it kā - tip - dabūja, ko gribēja. nebrīnīšos, ka viņš man tagad tā pielien, jo 2 ned nav dabūjis un tad neapzināti tas viņu vada. ehhh. bet varbūt es vnk par daudz domāju
jāiet pievērsties tai dranķa socioloģijai, jo man rīt tur ir eksis. tie 40 jautājumi mani būs piebeiguši. ZB |
|