| |
[Sep. 11th, 2009|05:59 pm] |
nu re, trīs dienu laikā būšu piebeigusi New Moon. Tiem cilvēkiem, kas teica, ka grāmata ļauj izbaudīt pirmo iemīlēšanās sajūtu - lūk, viņiem ir pilnīga taisnība. man uzreiz gribējās būt pie savā mīļā Kārļa, mīļot un nelaist viņu vaļā. :)
iespējams rītvakar viņš jau būs pie manis. beidzot pa ilgiem laikiem varēsim pavadīt vakaru un nakti kopā un pamosties no rīta un ieraudzit vienam otru blakus... ah. neesmu tālu no laimes sajūtas....
jā, mums tagad iet labāk nekā pēdējos mēnešus... viss ir labi. viņš atkal ir atvēries, es nekasos pa sīkumiem - vispār nav bijuši nekādi strīdi jau divas nedēļas. un es jūtu, ka viņu burtiski velk pie manis... lūk atsleģa. man tikai gribētos noturēties. jo es nespēju dažreiz savas dusmas un attiksmi kontorlēt. es negribu, lai mans temperaments atkal sad.. visu, ko esmu pa šo laiku uzcēlusi. es negribu atkal nokļūt tajā purvā, kur bijām.. negribu to tukšuma sajūtu iekšā.. negribu to bezpalīdzības sajūtu... negribu.
no otras puses, es jau saprotu, ka es sevi ierobežoju izpausmēs, lai tikai mums viss būtu labi un viņu nesadusmotu... bet ar kko ir jāsāk. eh, es par to negribu runāt. lai ir kā ir. kamēr mani tas nepagrūtina un es jūtos labi, tikmēr nav par ko uztraukties... |
|
|
