|
Sep. 9th, 2009|10:56 am |
alkohols pilnīgi noteikti neglābs pasauli.
kā man sāp galva......!!! uīīī.... jēziņ, par ko es vakar domāju, kad man bija jātukšo tas bonītis, nu par ko es domāju?
vislabākais jau bija tas, ka es iztukšoju mazo bonīti 0,2 - tas jau nekas nav, un tad tādā visai jautrā garastāvoklī aizvilkos uz veikalu - bija dažas minutes pirms desmitiem. un tur es sapazinos ar vienu latviešu puisi, kurš kopā ar savu tēvu man nopirka vēl vienu bonīti un mēs visi kopā aizgājām turpat pie viņiem uz dārzu.. un tā nu mēs iedzērām un es, cenšoties izlikties, ka neesmu pamatīgā reibuma stāvoklī, mēģināju novadit psihologa seansu, lai to nabaga puisi vestu uz pareizā ceļa, jo viņš bij galīgi sabesījis jēgu dēļ tā, ka viņu draudzene pametusi. lūk. nu un pēc 12, viņš mani pavadīja uz mājām un jau bija paspējis manī samīlēties :''TU MANI TĀĀĀ SAPROTI!!! ES GRIBU LAI TU ESI MANA MEITENE!!''..jā jā, kā tad
nu lūk. un tad ar tādu vieglu karuseli aizvilkos gulēt. pamodos ap kādiem 4iem, jo bija karsts, attaisīiju logu, padzēros ūdeni, kas šonakt garšoja īpaši labi un tad tagad pamodos ar nejēdzīgām galvassāpēm un domu - kāpēc tā vajadzēja dzert?
es tur vēl pa reibumu biju pusi kursabiedru izteribelējusi, lai man atsūta kaut kādu simtgadīgu darbu un dalījusies savā viedokli kāda cdrauga d-grāmatā par pasaules izcelšanos vai hvz...
un tad pa dienu es vakar satiku Kārli. atkal pavadījām laiciņu kopā...un kāpēc es piedzēros - tāpēc, ka viņš jau ļoti ilgi nav teicis, ka mani mīl. es nodomāju, ka nu viss - viņš mani vairs nemīl un nekam vairs nav jēga. ok, es arī viņam to nebiju teikusi, bet tas ir tikai tāpēc, ka viņš neteica. un tad nu es cilvēks pārrodos mājās, piedzeros, atkal pārvelkos mājā naktī ar apziņu, ka laikam beidzot esmu sapazinusies ar vietējiem un telefonā man stāv īsziņa:''Es Tevi mīlu.''
man vairāk nav ko teikt |
|