Vai esat kaadreiz nokjeerushi rotanu?
Agrāk daudzi Latvijas makšķernieki par šo zivi neko pat nebija dzirdējuši. Percottus glehni Dyb. (latīņu val.) jeb rotanu mēdz dēvēt par citu zivju biedu, jo tas spēj izdzīvot apstākļos, kad citas iet bojā.


Latvijā rotans savulaik tika ievests no Tālajiem Austrumiem un ievazāts vairākās vietējās ūdenskrātuvēs. Pie mums populācijas izveidojušās atsevišķās Daugavpils rajona ūdenstilpēs. Iespējams, rotans sastopams arī Bauskas, Cēsu, Rīgas un Valmieras rajonā.
Līdzīgi karūsai rotans ir izturīgs pret skābekļa trūkumu. Izdzīvo līdz dūņām izsalstošās ūdenstilpēs. Tā pamatbarība ir bentoss, retāk — zivju mazuļi. Šī zivs var sasniegt desmit gadu vecumu.
Ķermenis rotanam ir klāts ar zvīņām, lemeškauls — ar zobiem, uz galvas nav poru un kanālu. Rotana ķermeņa priekšējā daļa šķērsgriezumā ir ieapaļa, aizmugurējā no sāniem — saplacināta. Galva no augšas — saplacināta. Mute ar zobiem, vērsta uz augšu. Mugura zaļganmelna, sāni un vēders — zaļgandzelteni ar tumšiem plankumiem. Uz muguras spuras 3-4 tumšas svītras, anālā spura un astes spura ar tumšiem punktiem. Pirms nārsta tēviņiem ķermenis kļūst melns.
Dzimumgatavība rotaniem iestājas 1-3 gadu vecumā, sasniedzot 4-12 cm garumu. Auglība — 0,2-20 tūkstoši ikru. Nārsto maijā — augustā, kad ūdens temperatūra sasniegusi 15-22 grādus. Raksturīgs porciju (līdz 3) nārsts, kas ilgst mēnesi un vairāk. Ikri pielīp pie peldošiem un zemūdens augiem un cita substrāta. Tēviņš tos apsargā.
Rotans var sasniegt 25 cm garumu un 350 g svaru. Lielākais līdz šim Latvijas ūdeņos noķertais šīs sugas pārstāvis sver 0,3 kg un ir 0,26 m garš.