atmiņu zibšņi

Kad es biju mazs - kāda otrā klase laikam - skolā man tika stāstīs, ka visā pasaulē valda bads, ciešanas un karš. Visur, izņemot PSRS, kur esot laime un pārticība. Es, protams, ticēju. Taču vienlaikus domāju - bet varbūt tieši karš ir normāls sabiedrības stāvoklis, un miers - tikai tāds pārtraukums starp tiem. bet pastāvīgs miers un laime ir kaut kas nedabīgs, izņēmums no normas.
gadiem ejot man arvien vairāk sāk šķist, ka jau tad es visu zināju..

Comments

dumai Vasja dumai :P
ai, nē - domāt ir kaitīgi! ;)

recepte

Tad jums atliek tikai pitj, kuritj i jebatsa

Re: recepte

aha. cenšos jau. ;D

Re: recepte

nunu, tu pat smēķēšanu esi atmetis ;p

Re: recepte

nu nepavisam tak un netgriezeniski. vienkārši esmu līdz minimumam samazinājis šīs nodarbes piekopšanas biežumu. ;)
baigi diivains laiks bija... man vinjsh saistaas ar militarizeetu pasaku... t.i. kaa, jau rakstiiji - vieniigi pie mums paradiize ir iespeejama, bet taapeec vajag katraa mazpilseetaa pa riktiigam garnizoonam...
jā, kaut kā tā...

March 2013

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Powered by Sviesta Ciba