atmiņu zibšņi
Kad es biju mazs - kāda otrā klase laikam - skolā man tika stāstīs, ka visā pasaulē valda bads, ciešanas un karš. Visur, izņemot PSRS, kur esot laime un pārticība. Es, protams, ticēju. Taču vienlaikus domāju - bet varbūt tieši karš ir normāls sabiedrības stāvoklis, un miers - tikai tāds pārtraukums starp tiem. bet pastāvīgs miers un laime ir kaut kas nedabīgs, izņēmums no normas.
gadiem ejot man arvien vairāk sāk šķist, ka jau tad es visu zināju..
gadiem ejot man arvien vairāk sāk šķist, ka jau tad es visu zināju..
Re: recepte