 | prox wrote on July 13th, 2005 at 10:25 am |
atmiņu zibšņi
Kad es biju mazs - kāda otrā klase laikam - skolā man tika stāstīs, ka visā pasaulē valda bads, ciešanas un karš. Visur, izņemot PSRS, kur esot laime un pārticība. Es, protams, ticēju. Taču vienlaikus domāju - bet varbūt tieši karš ir normāls sabiedrības stāvoklis, un miers - tikai tāds pārtraukums starp tiem. bet pastāvīgs miers un laime ir kaut kas nedabīgs, izņēmums no normas.
gadiem ejot man arvien vairāk sāk šķist, ka jau tad es visu zināju..
(
Read Comments)