kādā brīdī daži cilvēki atklāj, cik aizraujoši ir spēlēties ar vārdiem un domām, bezatbildīgi izmētāt lapiņas ar anarhistiskiem citātiem uz psiheņu palodzēm. oi, kā tu pateici! cik precīzi, cik trāpīgi, kas par metaforu, kas par alegoriju, bļe, kruta, tiešām ļoti kruts ieraksts, es tev saku.
bet vēl citi tikām pievēršas apgaismes fanātismā pievēršas zināšanu pielūgšanai, reizē ticot, ka tās padarīs mūs labākus un reizē - vienkārši uzsēžoties uz gudrības adatas un netiekot nost. Lai arī numuri šajā ielā taču sākas no otra gala, te jau deviņdesmit sestais, saproti?