Teetis ar skrituljslidaam un siicis ratinjos, aatrums virs videejaa, uz pagriezieniem man kljuva miiksti celjgali. Bet siikais tikai ziizhaaja savu ninnu un shkjita apmierinaats.
Radu notikumus,
veeroju gaisa burbuliishos katla dibenaa, vaarot uudeni,
veeroju, kaa atveras narcises, kuras nopirku pumpuros.
Ljoti rimta dziive.
Skumjas uznaak kaa spazmas, kaa taadas neprognozeejamas neregulaaras konvulsijas. Un paariet.
Kad nav skumju, ir miers. Nav elpu aizraujosha prieka vai "oo, tas tik bija atgadiijums".
Rakstu dienasgraamatu un veestules.
Apmeeram taa.