Šonakt sapnī nomira viena cibiņa. Viņa pat bija te paguvusi aprakstīt savu miršanu, tā vārdu pa vārdam, cik ļoti sāp, kā jūt, ka beidzas.
Man, savukārt, piezvanīja automātiskā balss no kāda reklāmas projekta un teica - tikai nenolieciet klausuli, meitenīt, ja vēlos aukstos rudeņos staigā plānās jaciņās, var pamosties ar caurumu plecā, tikai nenolieciet.