Es redzu atkal savu dzimteni:
Tur stāvā klints - tur Dina, tur es kāpšu -
Es mirdams nemiršu - nāks saules sūtņi -
Tie man zem kājām spārnu segas klās,
Tie spožā saules zemē mani nesīs,
Es iešu jaunā cīņā cīnīties:
Es savu spozmu - vienošu ar sauli,
Es nākšu saskaņā ar visumu,
Ne nievāt pasauli, tik viņu saprast,
Ar ģintīm būšu viens un gūšu mieru,
Tur nebūs sienas vairs starp - es un cits,
Starp - taisnis, netaisnis, starp - būt un nebūt.
- Un tad es atnākšu jums atdot sauli.