Šodien liecināja vēl viens heidelbergietis. Vienkāršs jurists, prot lietot vārdus jā-nē-nezinu-neatceros. Tā rezultātā pratināšana beidzās vienā dienā plānoto divu vietā. Interesantākais jautājums ir par to, vai Heiedelberga samaksāja Kvēpam Ls 4K honorāru vai nē. Ar digitālo televīziju tam nekāda sakara nav, toties izskatās, ka tas gandrīz vai dod iespēju tiesai ierosināt vēl kādu citu procesu - kaut kas par nepereizu grāmatvedību vai tamlīdzīgi. Izrādās, ka kriminālprocesa likumā ir pants, kurš ļauj tiesai nosūtīt materiālus lietas ierosināšanai, ja procesā tiek pamanītas kādas cita nozieguma pazīmes. Tiesas priekšsēdētājs to visiem atgādināja. Kā jau rakstīts, praktiski visi liecinieki spiesti atzīties, ka kaut ko īsti riktīgi darījuši nav, bet šajā gadījumā likās, ka tā varbūtība tikt līdz jaunam procesam gandrīz vai reāla.

Un vēl, šķiet, ka tiesnesis brīžiem zaudē līdz šim ļoti stingri ieturēto iecietību. Strupas atbildes un joki aizstāvības virzienā varētu liecināt, ka apsūdzība šobrīd ir vadībā. Otrs variants - neiecietība rodas no zināmas nepatikas par tempu, kādā process virzās. Pie tam, tajā tempā ir nolemtība, jo nav nekādu iespēju lietu virzīt uz priekšu raitāk.