Pirms tiesas sēdes zālē jau ir zināms, ka tiesas piesēdētājs veselības problēmu dēļ šodien nebūs. Tā kā tas parasti nozīmē, ka tiesas sēde atceļas, vairākiem dalībniekiem pat datori nav līdzi, visi jau sagatavojušies aši skriet "pa lietām", tiklīdz izziņojas sēdes atcelšana. Šoreiz sēdes sākums kaut kā mazliet ilgāk kavējas, līdz priekšsēdētājas iznāk, vienatnē un iepazīstina ar stāvokli un savu lēmumu. Var jau būt, ka nekas īpašs nav noticis, bet tiesa pieņēmusi lēmumu, ka tiesas sastāvs no kolēģijas ir kļuvis par vienpersonisku. Uz šo procesu attiecas pārejas laika nosacījumi (kad tika nolemts atteikties no piesēdētājiem), kas pieļauj, ka lietu var turpināt izskatīt vienpersoniski, ja "tuprināt kolēģijas sastāvā nav iespējams".

Kāpēc "nav iespējams"? Tāpēc, ka otra tiesas piesēdētāja uzrakstījusi iesniegumu, ka pirmā piesēdētāja veselības problēmu dēļ neredz iespēju turpināt piedalīties kolēģijā. Kāds aizstāvis cenšas izteikties "protokolam", bet tiek diezgan bezceremoniāli apklusināts. "Arī šo lēmumu varēsiet pārsūdzēt kopā ar gala spriedumu, skaidrs?" - tā tiesa. Iespējams, ka šis bija pēdējais tiesas sastāvs, kurā joprojām piedalījās kolēģija ar piesēdētājiem, tad nu varētu teikt, ar šo beidzies tiesas piesēdētāju laikmets valsts tiesu vēsturē.

Advokāti pārtraukumā vēl apspriežas, ka īsti gludi jau nav sanācis, tas pamatojums pārstāt pildīt piesēdētāja darbu izskatās: negribēju un nepildu. No otras puses, cilvēcīgi viss saprotams. Kurš tad piesēdētājs sākot ar lietu nodarboties nojauta, ka te runa būs par gadiem septiņiem? Tādi kā gūstekņi sanāk.

Un process rit savu gaitu.