Aizstāvis Cers savu runu pavisam citādā stilā. Šī bija īsta runa, nevis iepriekš sarakstīta teksta nolasīšana.
"Es neesmu pieradis rakstīt runas, un tā nenotiks arī šoreiz." Tas nozīmē runa rakstiski netiks iesniegta, tāpēc vēlams uzmanīgi klausīties, nevis garlaikoties un cerēt izlasīt pēc tam uz papīra. Aizstāvis Cers īpaši uzsvēra, ka runu teiks sēdus (kaut arī pie tādas lietas viņš nav pieradis), jo viņa personas koda pirmā daļa ir xxxx30. Tā lūk, dzīva leģenda. Runa 2-3h garumā tiešām tiek norunāta, tikai brīdi pa brīdim ieskatoties kādās sev vien saprotamās piezīmju lapās. Visas apsūdzības ir prokuroru pieņēmumi. Pa vidu diezgan skarba ironija gan par apsūdzības loģiku, gan teksta kvalitāti, gan par to, ar ko atšķiras jēdzīgs apsūdzības uzturēšanas darbs no fantazēšanas un pieņēmumu izklāstīšanas. "Te ir sanācis kārtīgs perebors".

Nobeigumā pārdomas par pasākuma jēgu neskaitāmo gadu garumā, un par to, ka šis pasākums izmaksās valstij noteikti rakstāms ar 7 vai pat 8 cipariem, un jau šobrīd vairākkārt pārsniedz jebkādus iespējamos ieguvumus no tā. Pietiekoši īsi un kodolīgi.

Pareizi, jo kāda jēga turpināt atbildēt uz prokurora ģenerēto materiālu, pretī liekot savu materiālu, kuram prokurors noteikti liks pretī savu materiālu? Tukšs te viss. Acīmredzamais, ka šī lieta ar 100+ sējumiem ir prokurora mēģinājums radīt kādu īpašu precedentu, vai "pārbaudīt metodi". Laiks jau parādīs, bet tā kā lietas virzībai šobrīd aprit apaļi 11 gadi, jebkurš iznākums var izskatīties pēc lielāka vai mazāka mēroga apsūdzības uzturēšanas neveiksmes. Starp citu, Krimināllikuma 14.panta 5 daļu neviens nav atcēlis, lietas "sarežģītība" eiropas cilvēktiesību praksē nekad nav bijis attaisnojums lietas neizskatīšanai saprātīgā termiņā.